Traģēdija un iespēja • IR.lv

Traģēdija un iespēja

Aivars Ozoliņš

Krievijas karš pret Ukrainu ir mainījis pasauli

Krievijas «trīs dienu kara» trešajā dienā, pagājušā gada 26. februārī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uz amerikāņu piedāvājumu evakuēt viņu no Kijivas atbildēja: «Man vajag munīciju, nevis taksometru.» Šonedēļ ASV prezidents Džo Baidens bija atbraucis pie viņa uz Kijivu un apsolīja vēl vairāk ieroču: «Amerikāņi ir kopā ar jums, un pasaule ir kopā ar jums.» Un otrdien Varšavā uzsvēra: «Krievija nekad neuzvarēs Ukrainā. Nekad.»

Grūti atrast labāku ierāmējumu notikušajam gada laikā kopš Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā.

Vladimirs Putins bija izlēmis mainīt pasaules kārtību, un viņam tas izdevās, tikai pavisam citādi, nekā bija pērn bunkurā nosapņojis. Gribēja pasauli, kurā atkal «dūrei tik spēks», taču dabūja pretī tā, ka drošākais kara iznākums viņam pašam drīz varētu šķist būris starptautiskā tribunālā, lai nav pie loga jāiedzer tēja. Impērijas atjaunošanas vietā notiek tās forsēts noriets. Un Putina izraisītā zemestrīce sagraus daudzas ģeopolitiskās un ideoloģiskās konstrukcijas visur pasaulē.

Uz globālo pārmaiņu fona sīks piliens, kurā tomēr var redzēt okeānu, bija Serbijas prezidenta Vučiča paziņojums pirmdien, ka viņa valsts vairs nepirks krievu MIG-29 iznīcinātājus, tāpēc ka «gandrīz neko militārām vajadzībām vairs nav iespējams importēt no Krievijas». Krievijas resursi strauji izsīkst, bet rietumvalstu sankcijas nolemj to turpmākai ekonomiskai lejupslīdei, un pat draugi serbi, kuriem savas Balkānu miniimpērijas ambīcijas, noraksta «lielo brāli» zaudējumos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu