Golfa turnīra ierašanās instrukcija — ar šādu šifrētu vēsti tikai divi ASV reportieri tika uzaicināti doties līdzi prezidenta Baidena drosmīgajā un slepenajā vizītē uz Kijivu, kas gadu kopš Krievijas iebrukuma joprojām ir pakļauta raķešu triecieniem. Arī Baidena apmeklējuma laikā Ukrainas galvaspilsētā pirmdien skanēja gaisa trauksmes sirēna. Taču prezidenta vēsts bija nesatricināma: ASV stāvēs kopā ar Ukrainu līdz uzvarai. Un, lai uzvaru tuvinātu, dos papildu bruņojumu.
Šis kara gads ir bijis asiņains un mokoši ilgs — impērisko murgu iedarbinātā nāves mašīna jau samalusi desmitiem tūkstošu dzīvību un turpina malt ik dienu. Taču kara šausmas ir atgādinājušas miera laikos piemirsto patiesību: brīvība ir jāaizstāv, un brutālu patvaļu var apturēt ar vienotu pārspēku, nevis naivām runām. Eiropas demokrātiju atmošanās no «vēstures beigu» skurbuļa nav viegla, bet tā notiek. Gada laikā baiļu un viltus cerību migla ir paklīdusi, atklājot skaudro realitāti: miers nozīmē Ukrainas uzvaru, kas smagi jāizcīna frontē ar ukraiņu asinīm un NATO ieročiem.
Sūtot tankus pāri robežai, pirms gada Putins ticēja, ka Ukrainas valstiskums sašķīdīs kā pārdurts balons un «izkurtējušie Rietumi» tikai noplātīs rokas. Smagi pārrēķinājās, un šī Putina kļūda maksā dārgi visiem — ukraiņu tautai, tās sabiedrotajiem, pašai Krievijai. Tikai gala rēķins Putinam personīgi vēl nav piestādīts. Katra nākamā diena, kurā viņš sūta nāvi arvien jauniem upuriem, tuvina atmaksas brīdi. Putina īstā seja redzama uz Ir vāka jau kara pirmajā nedēļā, un gadu vēlāk es varu tikai atkārtot: ko sēj, to pļausi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.