No kurienes rodas vārdi? • IR.lv

No kurienes rodas vārdi?

Laimute Balode, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 1

Žurnāls Domuzīme turpina latviešu valodai veltītu publikāciju sēriju, ko gan tiešos, gan netiešos veidos rosinājis izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna (1873—1961) 150. jubilejas gads. Valodnieka dzimšanas diena — 22. februāris — ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Daļa tiek darināta no personvārdiem un vietvārdiem

Diezin vai ikdienā bieži aizdomājamies, no kurienes ir radušies latviešu valodā jau ierastie vārdi «asfalts» un «konjaks». Šie vārdi ir aizguvumi no citām valodām, bet valodniecībā tiek klasificēti kā eponīmi — lietu, priekšmetu un parādību nosaukumi, kas radušies no personvārdiem vai vietvārdiem. Šajā īsajā apcerē ielūkošos galvenokārt dažās latviešu valodas Eponīmu vārdnīcas (2012) lappusēs, kurās apkopoti vairāk nekā 900 šāda tipa vārdu. Daudzus no tiem pazīst arī citās valodās, tāpēc šoreiz latviešu valodas aplūkojumā nav iespējams apiet valodu kontaktu noteiktos internacionālismus.

Dažu eponīmu izcelsme ir zināma arī plašākā sabiedrībā. Piemēram, daudzi zina, ka vārds «giljotīna» radies Lielās franču revolūcijas laikā pēc franču ārsta Žozefa Giljotēna (Joseph Guillotin, 1738—1814) ieteikuma, saksofons nosaukts šā instrumenta izgudrotāja beļģa Ādolfa Saksa (Adolphe Sax, 1814—1894) vārdā, bet vārda «kazanova» pamatā ir itāļu piedzīvojumu meklētāja, afērista Džakomo Džirolamo Kazanovas (Giacomo Girolamo Casanova de Seingalt, 1725—1798) vārds. Tomēr šādu vārdu virtene ir garu garā. Tikai retajam ienāk prātā, ka pat latviešu vārda «karalis» pamatā, iespējams, ir personvārds: tas varētu būt aizguvums no lietuviešiem (karalius), kas savukārt aizgūts no baltkrieviem (король) vai poļiem (król). Šo vārdu pamatā acīmredzot ir franku valdnieka Kārļa Lielā 8. gadsimtā latinizētais vārds Carolus Magnus. Tāpat noteikti nav daudz latviešu, kas, lietodami uzmācīga sensāciju fotogrāfa nosaukumu «paparaci», atcerētos vārda izcelsmi: tas iedzīvojies no itāļu fotogrāfa Paparazzo — tēls ar šādu vārdu redzams Federiko Fellīni filmā Saldā dzīve (1960).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu