Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 1
/
Trīs dienas biju zivs vēderā jeb apslimis un negāju ārā, ja tā labāk saprotams. Vakar ārste noslēdza slimības lapu, bet bija arī cits iemesls manam atkal uznācienam — vajadzēja iet uz Jeruzalemes ielu parakstīt līgumu par veicamo (jau paveikto) darbu un honorāra saņemšanu. Prātā apspēlējot ielas nosaukumu, gluži vai svētceļojums. Kāpņu telpa atgādināja iepriekšējo Satori.lv dislokāciju. Lai gan esmu piefiksējis veco mūra māju kopējo noskaņu, tomēr, ja mani uz jauno biroju aizvestu ar maisu galvā, pēc tā noņemšanas es domātu, ka atrodos Ģertrūdes ielas mājā. Noteikti kāda mēbele ceļojusi līdzi, bet arī telpu un darbavietu izkārtojums, šķiet, sevišķi neatšķiras. Kā teiktu izmeklētājs no seriāla Aģentūra, interesanti.
Lieta nokārtota, un devos uz Lido paēst pusdienas. Ēdienkartē jaunums — sama kotlete pikantā dārzeņu mērcē, nu, kaut kā tā. Garšīga, iesaku zivju noniecinātājiem, jo pēc zivs īsti negaršo. Cūkgaļas un siseņu maisījums, manuprāt. Klāt paņēmu kartupeļus un saldajā — rozā augļu biezeni ar karameļu krēmu. Ļoti maigs (par desertu). Iesirmais, melnā tērpies pusmūža kungs ar rūsganu bārdu, gaumīgi kniedētu aproci un sudraba čūsku ap pirkstu (es to par sevi), lēnīgi izbaudot katras pie lūpām celtās karotītes saturu, kā parasti, neuzkrītoši novēroja pārējos tuvumā rosīgos dzīvās matērijas pārstāvjus. Dažas spānietes, latviešu ģimene u. c. valodās, kam būtībā nepiešķiru nozīmi, par lielākiem vai mazākiem ikdienas jautājumiem runājošie. Nav svarīgi, par ko un līdz kam nonāk, jo mani interesē pats process.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.