Mācies vai brauc prom! • IR.lv

Mācies vai brauc prom!

6
Raisai Lazņenko šogad paliks 74 gadi. Tā kā meita un mazdēli ir Latvijas pilsoņi, beidzot nolēmusi arī pati apgūt valsts valodu. Foto — Edgars Pohevičs
Ilze Šķietniece, speciāli Ir

Daļa Latvijas iedzīvotāju ar Krievijas un Baltkrievijas pasi valsts valodu nemācīsies. Vai viņus tiešām deportēs?

Stāstot, kā kļuva par Krievijas pilsoni, daugavpiliete Irēna Birjukovska raud. Pagājušajā gadā nomira mazdēls. Irēna viņu auklēja un kopa gandrīz kopš dzimšanas. Zēns pasaulē nāca 2014. gadā. Toreiz, izrakstot no slimnīcas, ārsti jaunajai māmiņai, Irēnas meitai, paziņoja — tā kā bērns guvis dzemdību traumu, viņam dzīvi nāksies pavadīt ratiņkrēslā. Jaunā sieviete to smagi pārdzīvoja un savās bēdās bija palikusi viena. Irēna viņu atbalstīja, kā vien prata. Lai meita varētu strādāt un nopelnīt iztiku, nolēma nodoties mazbērna aprūpei. Tajā laikā arī pati bija šķīrusies no vīra. «Par dzīvokli jāmaksā, bet darba nebija, un līdz pensijai vēl tālu,» viņa ieskicē savu finansiālo situāciju. Tas pamudināja pieņemt Krievijas pilsonību. Sperot šādu soli, pensiju varēja saņemt jau no 55 gadu vecuma. Tieši tik viņai arī bija. 

Šogad jūlijā Irēnai būs 65 gadi, un viņa ir viena no tiem Latvijas iedzīvotājiem, uz ko attiecas pērn pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā. Tie paredz, ka cilvēkiem, kuri bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un pieņēmuši Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību, līdz šā gada septembrim jāiegūst valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments. Pretējā gadījumā pastāvīgās uzturēšanās atļauja 1. septembrī kļūs nederīga. 

Lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Latvijas iedzīvotājiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PLMP) nepieciešams iesniegt apliecinājumu par valsts valodas prasmi vismaz A2 līmenī. Dokumentu var iegūt, nokārtojot Valsts izglītības satura centra (VISC) organizēto pārbaudījumu. No publiskajām diskusijām izriet, ka tas var radīt lielas problēmas gan Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas likuma grozījumi, gan valsts iestādēm. Vieniem trūkst zināšanu, lai pārbaudi nokārtotu, otriem — kapacitātes, lai apkalpotu lielo klientu skaitu. Šis jautājums patlaban izraisījis domstarpības arī valdības koalīcijā.

Vai pietiks jaudas?

Sākotnēji tika lēsts, ka norma attieksies uz vairāk nekā 22,3 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Taču noteikumi ļauj valodas pārbaudījumu nekārtot tiem, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu vai jau pārsnieguši 75 gadu slieksni. Ir arī citi izņēmumi. Rezultātā eksāmens varētu attiekties uz aptuveni 18 tūkstošiem iedzīvotāju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu