Bērniem jāļauj iet savu ceļu un izdarīt savas izvēles • IR.lv

Bērniem jāļauj iet savu ceļu un izdarīt savas izvēles

Ilustratīvs attēls
Margita Ozola

Kopš sešu gadu vecuma lielu daļu mana dēla un arī visas ģimenes dzīves veido sports – viņš ir BMX riteņbraucējs. Ikdienas dzīve ir pakārtota treniņiem, sacensību grafikiem un ārvalstu braucieniem. Vienlaikus ir prieks, ka dēls apzinās arī izglītības nozīmi un pēc vidusskolas plāno sākt studijas. Esmu gandarīta, ka savulaik biju vienisprātis ar dēlu par izglītības formas maiņu. Arī citiem vecākiem iesaku ļaut bērniem izdarīt savas izvēles, ļaut piedzīvot dažādas lietas un pieņemt lēmumus. Ļaujot bailēm un neziņai gūt virsroku, attīstība nav iespējama.

Izaicinājums savienot skolu un treniņus

Lai gūtu panākumus sportā, tam jāvelta daudz laika. Domāju, ka to zina teju ikviena jaunā sportista vecāki. Mans dēls kopš sešu gadu vecuma ir saistījis savu dzīvi ar BMX riteņbraukšanu. Ir regulāras treniņnometnes, sacensības, tajā skaitā arī ārvalstīs. Līdz pat 9. klasei dēls mācījās klātienē un esam ļoti pateicīgi skolai un pedagogiem par pretimnākšanu, tomēr spriedze, mēģinot visu apvienot bija pārāk liela un, absolvējot pamatskolu, bija skaidrs, ka tā turpināt vairs nevēlamies. Turklāt dēls arī atzina, ka ir grūti mācīties un koncentrēties, ja klasē vienlaikus ir tik daudz skolēnu.

Skola pakārtotam sportam, bet sekmes – uzlabojas

Kopīgi sākām meklēt risinājumu un jāatzīst, ka nebija viegli atrast iespēju mācīties tālmācībā ar padziļinātu bioloģijas apguvi. Tas bija svarīgi, jo dēls saskatīja savas iespējas nākotnē studēt kādā no dabaszinātņu novirzieniem – sporta medicīnu vai uzturzinātni ar vēlmi vērst uzmanību uz sabiedrības veselību kopumā, uz to, ka aktīvs, sportisks dzīvesveids ir veselīga dzīvesveida pamats. Mums izdevās atrast risinājumu un tagad dēls pats organizē savu grafiku, plāno laiku sportam un mācībām. Skola ir pakārtota sportam, bet sekmes tajā pašā laikā uzlabojas.

Jāatzīst, kad runājām un domājām par tālmācību, biju bažīga par eksakto priekšmetu apguvi – kā gan var apgūt ķīmiju un fiziku bez pastāvīgas skolotāja klātbūtnes, kad pašam jāizprot mācību viela? Es, piemēram, to nevarētu, tomēr ar pārsteigumu redzu, ka dēlam tas nesagādā problēmas – viņš apgūst visus mācību materiālus, pilda uzdevumus un, ja nepieciešams, sazinās ar skolotājiem rakstiski.

Mācīties, lai izprastu, nevis atzīmei

Dēls ir sācis mācīties, lai izprastu konkrēto mācību vielu, nevis iekaltu uzdevumus un konkrētas formulas. “Tas, kas ir iekalts un netiek pielietots, ātri vien aizmirstas, bet tas, kas ir apgūts ar izpratni, to nevar aizmirst,” saka dēls, runājot par skolu un eksāmeniem. Tas ir vēl viens ieguvums  attālinātajā mācību vidē – bērns iemācās mācīties, rodas izpratne, kā mācīties patstāvīgi, rodas vēlme mācīties ne tikai atzīmes dēļ, bet, lai tiešām sapratu un zinātu. Papildus ieguvumi ir arī sevis disciplinēšana, dienas plānošana, mērķu izvirzīšana un sasniegšana.

Uzskatām, ka iegūtās prasmes – pašam organizēt savu dienu un būt disciplinētam – noderēs visu dzīvi. Gadās, ka kaut kas neizdodas kā plānots, tad dēls izvērtē, kur pieļāvis kļūdu, kur noslinkojis, kas traucējis un ko varēja darīt savādāk. Tā viņš veido savu dzīves pieredzi, bet mēs, viņa vecāki un skola, esam blakus, atbalstam, iedrošinām darīt, arī tad, ja sanāk kļūdīties, turpināt doties uz priekšu, nepadoties, sasniegt izvirzītos mērķus un piepildīt savus sapņus.

Attālināto mācību laikā bijām ieguvēji

Kad pandēmijas laikā skolēni pārgāja uz attālinātajām mācībām, mēs bijām ieguvēji, jo jau tolaik bija mainījuši mācību formu un Covid-19 ierobežojumi mūs tik ļoti neskāra. Protams, mājsēde bija grūti, trūka komunikācijas ar draugiem, tāpēc radās lēmums mēģināt 11. klasē mācīties klātienē. Šis plāns beidzās pēc diviem mēnešiem, jo, lai gan skola nāca pretī, dēls izjuta pārāk lielu stresu. Atgriezāmies tālmācībā un ikdienā atgriezās miers un līdzsvars. Dēls var koncentrēties uz panākumiem sportā, bet mums – vecākiem – ir pārliecība, ka viņš varēs absolvēt skolu un turpināt studēt izvēlētajā jomā.

Vecākiem nav jākļūst par skolotājiem

Esmu gandarīta, ka uzticējos savam dēlam un viņa izvēlei. Arī citiem vecākiem iesaku nebaidīties un ļaut saviem bērniem izdarīt viņu izvēles. Pretēji stereotipiem, ja bērns pats plāno savas mācības, vecākiem nav jākļūst par skolotājiem un pilnībā jāuzrauga mācību process. Protams, es reizēm sazinos ar skolu, sekoju līdzi sekmēm, bet man nav jāpilda skolotāja funkcija. Patiesībā, diez vai es varētu daudz palīdzēt ar vidusskolas vielu ķīmijā vai fizikā.

Dēla treniņu un sacensību grafiks diemžēl neatstāj pārāk daudz brīva laika, lai tiktos un socializētos ar draugiem. Vienu brīdi viņš gāja mācīties uz bibliotēku, lai mainītu vidi, satiktu cilvēkus – tas bija īpaši svarīgi tieši pēc pandēmijas ierobežojumiem. Tagad ikdienā redzu centīgu jaunieti, kuram uzlabojas sekmes, tāpēc visiem vecākiem, kuri šaubās, iesaku uzticēties saviem bērniem. Ir jāmeklē iespējas un jāmēģina, lai atrastu tieši to ceļu, kas ir vispiemērotākais katram bērnam un katrai ģimenei.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības vidusskolas audzēkņa mamma

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu