Karš Ukrainā. 47. nedēļas galvenie notikumi
14. janvārī Krievija ar raķetēm apšaudīja vairākas Ukrainas pilsētas, izmantojot arī piecas spārnotās raķetes X-22, kuras Ukraina nespēj notriekt. Viena raķete trāpīja daudzstāvu dzīvojamajai mājai Dnipro pilsētā. Līdz otrdienai kopējais upuru skaits Dnipro pieauga līdz 44 mirušajiem. Tas ir lielākais šādu triecienu upuru skaits triju mēnešu laikā. Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas agresiju var apturēt tikai ar Rietumu ieročiem, kuru Ukrainai nav. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nogalināti vairāk nekā 7000 civiliedzīvotāju, pirmdien paziņoja ANO Cilvēktiesību birojs.
Ukrainas prezidenta ārštata padomnieks Oleksijs Arestovičs otrdien paziņoja par atkāpšanos no amata. Pēc traģēdijas Dnipro pilsētā viņš paziņoja, ka nāvējošā raķete trāpīja mājai pēc tam, kad to notrieca Ukrainas spēki. Arestovičs vēlāk atvainojās sabiedrībai un tagad savus vārdus nosauca par «principiālu kļūdu».
Lielbritānija pirmdien apstiprināja, ka uz Ukrainu nosūtīs tanku Challenger 2 eskadru. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka Ukraina drīzumā varot gaidīt jaunus smagās Rietumu militārās tehnikas sūtījumus. Savukārt ap 500 Ukrainas karavīru 15. janvārī Vācijā sāka mācības ASV paplašinātās kauju mācību programmā.
Krievija paziņojusi, ka līdz 2026. gadam veiks lielas izmaiņas savos bruņotajos spēkos. Prezidents Vladimirs Putins pavēlējis trīs gadu laikā palielināt armijas skaitlisko sastāvu līdz 1,5 miljoniem karavīru, kā arī izveidot jaunu armijas korpusu un divus kara apgabalus Somijas robežas tuvumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.