Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība direktors Džeimijs Flajs stāsta, kāpēc slavenais medijs šonedēļ atvērs jaunu biroju Rīgā raidījumu veidošanai Krievijas iedzīvotājiem
Padomju laikos dzelzs priekškara šajā pusē objektīvas un vispusīgas informācijas trūka tāpat kā ēdiena veikalu plauktos. Viens no retajiem patiesas informācijas avotiem, kuru uztveršanu padomju vara visādi centās slāpēt, bija Radio Brīvība un Radio Brīvā Eiropa raidījumi. Latviešu valodā tie sāka skanēt 1975. gadā, un raidorganizācija Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) turpināja veidot raidījumus latviski līdz pat 2004. gadam, kad iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Šogad, gandrīz 20 gadus vēlāk, RFE/RL atgriežas Latvijā, bet ar citu uzdevumu — lai no Rīgas uzrunātu auditoriju Krievijā.
Ar RFE/RL direktoru Džeimiju Flaju (Jamie Fly) sarunājamies videozvanā ceturtdienā, tieši nedēļu pirms Rīgas biroja atklāšanas. Viņš ir tikko atlidojis no Vašingtonas, kur RFE/RL kā ASV reģistrētai bezpeļņas organizācijai ir korporatīvais birojs, bet sarunai pieslēdzas no raidorganizācijas galvenās mītnes Prāgā. Kopš viņš stājies amatā 2019. gadā, ceļošana ir Džeimija ikdiena. Raidorganizācija rada saturu 23 valstīs, to skaitā Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Kazahstānā, Pakistānā, Uzbekistānā, bet video un audio materiāli, raksti un reportāžas tiek veidotas 27 valodās.
RFE/RL paspārnē Krieviju nosedza Radio Svoboda. Tam bija birojs Maskavā kopš 1991. gada, bet kara cenzūras un Krievijas varas iestāžu uzlikto sodu dēļ 2022. gada martā tas bija spiests valsti pamest. Pieaugot bažām par iebrukumu Ukrainā, komanda pārcelšanos uz Latviju bija sākusi vēl neilgi pirms kara. Šonedēļ tā sāks strādāt no Rīgas, lai par pasaulē notiekošo varētu turpināt informēt auditoriju Krievijā un ārpus tās.
Informācijas iegūšana no Krievijas kļūst arvien izaicinošāka, secina Džeimijs. Režīms pasludinājis daudzus medijus un žurnālistus par ārvalstu aģentiem vai teroristiskām organizācijām, tāpēc ziņot par notikumiem no valsts kļuvis bīstami. Pirms kara Ukrainā Radio Svoboda satura veidošanā piedalījās simtiem vietējo žurnālistu un reportieru, bet tagad drošības risku dēļ no turienes vēsta tikai nedaudzi, autoru vārdi reportāžās netiek minēti. «Daži no RFE/RL veterāniem apgalvo, ka 80. gados mums bija lielāka klātbūtne Krievijā nekā šodien, kas faktiski daudz ko pasaka par to, ko Putina Krievija ir panākusi un cik izolēta kļuvusi tās sabiedrība,» situāciju raksturo Džeimijs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.