Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars apņēmies būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru
Kara diktētā nepieciešamība atteikties no Krievijas gāzes piespiedusi Latviju strauji ķerties pie jau gadiem aizkavētās enerģētiskās sistēmas transformēšanas. Tāpēc līdz ar jaunās valdības izveidošanu pagājušā gada nogalē tika radīta jauna Klimata un enerģētikas ministrija. No Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas departamentiem jaunizveidotā komanda pagaidām ir izsvaidīta pa citu ministriju telpām, un ministru sastopam jaunās ministrijas Klimata pārmaiņu departamentā, kas turpina strādāt VARAM telpās Vecrīgā.
Vai būs terminālis Skultē, cik maksās gāze nākamajā apkures sezonā, un kā panākt nospraustos klimatneitralitātes mērķus — par šiem un citiem jautājumiem Ir izvaicā Raimondu Čudaru (Jaunā Vienotība), kas pēc vairāk nekā desmit Salaspils domes priekšsēdētāja amatā pavadītiem gadiem uzņēmies vadīt jauno ministriju.
Pirmo reizi kopš 2011. gada mainīta Ministru kabineta struktūra un radīta jauna ministrija. Kāpēc tas bija nepieciešams? Vai tā nav vienkārši birokrātijas vairošana?
Valdība veido savu politiku atbilstoši konkrētā brīža nepieciešamībai. Šis solis, manuprāt, ir pilnīgi pamatots. Mums ir enerģētikas krīze, kura prasa tūlītējus lēmumus, ātru rīcību un koncentrēšanos uz ikdienas problemātiku.
Kāpēc jūtaties kompetents uzņemties vadīt Klimata un enerģētikas ministriju?
Es neesmu enerģētiķis un cilvēks, kuram ir akadēmiskā izglītība klimata pārmaiņu jomā, bet sistēma ir balstīta uz to, ka nozares vada politiķi. Protams, ar priekšstatu un savu redzējumu par noteiktas politikas virzību. Es paļaujos uz savu ilglaicīgo pieredzi pašvaldības darbā un pašvaldības vadīšanā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.