Šogad nekas nebūs svarīgāks pasaules drošībai par Krievijas pašlikvidēšanos
Stīvu skatu, piešķiebtu galvu, Vladimirs Pēdējais viebdamies nograbināja savu Jaunā gada uzrunu Varenplašajai. Drūmais sveiciens savas apmātības upuriem bija tik tukšs, ka plašāk atbalsojās tikai Putina klepus. Labākos laikos tādu vājuma mirkli nekad nelaistu ēterā, bet kāda jēga notīrīt traipu, ja mundieris driskās?
Sirreālās ainas kokainā stilistika atsauca atmiņā satīrisko raidījumu Kukli (Lelles), kas 2001. gadā kļuva par vienu no pašiem pirmajiem kritušajiem Putina cīņā pret vārda brīvību. Smieklīga gan Jaungada uzrunā nekā nebija. Drīzāk nācās domāt par Šekspīra varaskāro karali Makbetu.
Par dziļu asinīs man kājas stieg,
Un griezties atpakaļ nav mazāk grūti,
Kā tālāk brist.
Putins sācis karu, kuru nevar uzvarēt, taču neveiksmes atzīšana var pašam maksāt amatu vai pat dzīvību. Pirmais plāns bija iesoļot Kijivā un sarīkot uzvaras parādi. Otrais plāns bija «atbrīvot Tautas republikas» un uzsaukt tostu krievu impērijas ēdelīgumam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.