Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Pirms vairāk nekā 100 gadiem daudzi ukraiņu zemē meklēja patvērumu no kara posta
Ukraina jau gandrīz gadu atrodas Eiropas politikas degpunktā. Tur notiekošais sekmējis interesi par Ukrainas vēsturi, tajā skaitā par Latvijas un Ukrainas kopējām vēstures lappusēm 20. gadsimtā.
Viens no abu nāciju saskares punktiem bija Pirmais pasaules karš un no tā izrietošie konflikti. Ukraina tad kļuva par vienu no daudziem latviešu bēgļu un evakuēto galamērķiem. Īpašu uzmanību pelna grūtības, kuras pārcieta Ukraina un latvieši Ukrainā pēc tam, kad 1917.—1918. gada mijā tur sākās «visu karš pret visiem». Šis apzīmējums trāpīgi raksturo ļoti sarežģīto Ukrainas politisko vēsturi Pilsoņu kara gados — ukraiņu nacionālistu, lielinieku, monarhistu un anarhistu savstarpējās cīņas nozīmēja ne tikai biežas varas maiņas, bet arī sociālu postu.
Tiešu politisku vai militāru paralēļu ar mūsdienu notikumiem ir maz, bet tumšā, baisā patvaļa un mērķtiecīgas iznīcināšanas politika, ko Ukrainā īsteno Krievija, to atkal padarījusi par asinszemi. Tāpēc, šodien lasot 1920.—1922. gadā Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām rakstītos latviešu bēgļu lūgumrakstus no Harkivas, Luhanskas, Mariupoles, Bahmutas, Lisičanskas vai Hersonas, tie neizbēgami skan citādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.