Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Diplomātu un sabiedrisko darbinieku dilemmas pēckara pasaulē bija atšķirīgas
Mūsdienu priekšstati par padomju okupācijas gadiem ietver divas paralēlas dimensijas — notikumus okupētajā Latvijā un norises ārzemēs jeb trimdā. Trimdas jēdziens atspoguļo cilvēku attiecības ar zaudēto dzimteni, un tas ilgstoši bija pamats latviešu pašidentifikācijai svešā vidē. Trimdā realitāte saplūst ar neskaidriem, idealizētiem priekšstatiem par pagātni, kas varētu reiz atgriezties, ja paši trimdinieki glabās uzticību kopienas vērtībām. Tāpēc daudziem trimda joprojām var šķist cēlas traģikas un upurēšanās piepildīts stāvoklis.
Taču vēsturiskās pieredzes izpratnei nepieciešams trimdu vērtēt arī kritiski, kā to ir darījuši paši trimdinieki, piemēram, Uldis Ģērmanis savās apcerēs un esejās.
Tāpēc aplūkošu latviešu trimdas politiskās aktivitātes no 1945. līdz 1972. gadam, kad Latvijas diplomātu un trimdas organizāciju saskarē veidojās jauns politikas saturs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.