Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 6
Daugavas atteka, plūstot vienā laiskā mākoņu garā, atspoguļoja vietējo iedzīvotāju sētas, māju jumtus un dārzu ainavas. Tā nodomātu nezinātājs: ellīgi rāma dzīvīte, katrs kuļas, kā prot, miers un āmen! Vārdi, uzvārdi, adreses — sētas apkārt. Un vēsture gatava.
Pulksteņi plauka vienos ziedos un riņķa dejās, rādīdami, cik sasodīti daudz brīvības ir pasaulē. Jo bija sācies skolas brīvlaiks.
Skaidrs, ka tas bija sen.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.