Tarmo Peltokoski • IR.lv

Tarmo Peltokoski

Tarmo Peltokoski. Foto — Reinis Hofmanis
Edīte Tišheizere

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs ir strauji uzlēcoša starptautiska zvaigzne. Sekot tās gaitai tuvplānā ir liela privilēģija

Tā patiešām bija Somija. Klinšains krasts, pret kuru triecas jūra, orkāns un miers pašā tā centrā. 19. novembrī, apsveicis publiku Latvijas valsts svētkos, Tarmo Peltokoski Cēsu koncertzālē burtiski uzbūra savas dzimtene ainavu, diriģējot Žana Sibēliusa simfonisko poēmu Finlandia. LNSO jaunā galvenā diriģenta inaugurācijas koncerts daudziem kļuva par fascinējošu piedzīvojumu, ne tikai klausoties Krista Auznieka, Sibēliusa un Ralfa Vona-Viljamsa mūzikas interpretāciju, bet arī skatoties uz gandrīz vai dejojošo tīras enerģijas lādiņu — sava drusciņa priecīgas izrādīšanās arī tur bija.

Decembrī sekoja ne mazāk suģestējošs koncerts Rīgas Domā ar Pētera Vaska Musica serena un Vona-Viljamsa Jūras simfoniju. Lai cik patētiski skanētu, šo koncertu laikā kļuva skaidrs, kāpēc franču prese pērn rakstīja: «Uzmanību — ģēnijs!» Jo Tarmo Peltokoski vēl ir ļoti jauns un ir ticis tik tālu savā karjerā viņš, pateicoties leģendārajam somu maestro Jormam Panulam, kurš par mācekļiem pieņem izcili apdāvinātos jau no agriem pusaudžu gadiem. Tarmo sāka mācīties pie Panulas, kad viņam bija 14 gadu.

Ielauzties Tarmo striktajā laika grafikā izdodas pēc pamatīgas saskaņošanas ar aģentūru. Īsa saruna notiek sestdienas rītā, kad ekrānā parādās Tarmo Berlīnes viesnīcas istabā — nopietns un koncentrējies. Ko viņš ir gaidījis no šā gada? «Pirms gada mana karjera jau bija apmēram tāda kā tagad, es nojautu, ka tā kļūs tikai intensīvāka, bet nezināju, cik strauji tas notiks. Man toreiz priekšā bija pirmais koncerts Rīgā ar LNSO, un tam es arī gatavojos.» 

Visi viņa plāni 2022. gadam bijuši saistīti ar koncertiem, kuru viņa kalendārā kļuvis aizvien vairāk. Starp daudzajām uzstāšanās reizēm viņš vasarā ieguvis arī kārtējo galveno balvu — šoreiz Reingavas festivālā Vācijā. Nedēļā pirms Ziemassvētkiem būs pēdējais koncerts ar Berlīnes Konzerthaus orķestri un tad sen gaidītā atpūta. Mērķi šim gadam? Viņam esot bijis tikai viens mērķis — sākt dzīvot ar pilnu jaudu. «Un tā arī ir noticis!» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu