Eiropas zaļais kurss ir tik plāns dokuments, ka var izdrukāt un nejusties slikti par papīra pārtēriņu. Tomēr slaidais izmērs slēpj vienu no ietekmīgākajiem tiesiskajiem regulējumiem Eiropas Savienības vēsturē. Tajā pārdesmit lappusēs izklāstīts radikāls projekts, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropas Savienību klimatneitrālu. Ko tas nozīmē Latvijai?
Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu, Eiropas Komisijas stratēģiskais risinājums ir Eiropas zaļais kurss. Tas nozīmē, ka pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai jāpārtrauc papildināt Zemes siltumnīcefekta gāzu krājumus.
Šis nav tiesību akts, bet gan saskaņotu mērķu kopums. Lai tos sasniegtu, nepieciešami jauni noteikumi. Vissvarīgākais no tiem ir Eiropas zaļā kursa centrālais elements — Eiropas Klimata likums, kas nosaka 2050. gada neto nulles emisiju mērķi.
Līdz ar likuma pieņemšanu visām dalībvalstīm, to skaitā Latvijai, noteikts starpposma mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Savukārt iniciatīvas Gatavi mērķrādītājam 55% jeb Fit for 55 pakotni veido vairāki savstarpēji saistīti mērķi, kas ierakstīti 13 tiesību aktos. Savu ceļu cauri Briseles birokrātijai izurbusi virkne jaunu noteikumu, plānu un izmaiņu Eiropas Savienības tiesību aktos: stratēģijas lauksaimniecībai, ūdeņradim, ēku atjaunošanai, vēja enerģijai, metāna piesārņojumam, ilgtspējīgām investīcijām, aprites ekonomikai un daudzām citām jomām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.