Lai dators runātu latviski • IR.lv

Lai dators runātu latviski

2
Jana Altenberga

Dominējošās valodas digitālajā vidē apdraud pārējās, tāpēc mazākām Eiropas valodām cīņā par izdzīvošanu jāsasparojas, saka LU profesore Inguna Skadiņa

Deviņdesmitajos, kad mākslīgais intelekts vēl bija «zinātniskā fantastika», Latvijas Universitātes profesore un Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Inguna Skadiņa aizstāvēja doktora darbu mašīntulkošanā. Šodien, pēc 20 gadiem, valodas tehnoloģijas vairs nešķiet neiespējamā nākotne, tā ir mūsdienu normalitāte. 

Taču pašplūsmā atstātais straujais progress liek zinātniekiem celt trauksmi par digitālajā vidē retāk izmantoto valodu dzīvotspēju. Lai tās nenoslīktu visplašāk runāto gigantisko valodu jūrā, Eiropas Parlaments 2018. gadā pieņēma rezolūciju par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā. Tā bija reakcija uz 2012. gadā veiktā pētījuma META-NET iniciatīvas rezultātiem, kas faktiski izgaismoja zinātnieku iepriekš aktualizēto problēmu — bez aktīvāka un mērķtiecīgāka Eiropas un dalībvalstu atbalsta daudzu valodu pastāvēšana digitālajā vidē nākotnē ir apdraudēta. 

Lai analizētu Eiropas valodu pašreizējo situāciju un meklētu atbilstošākos risinājumus, 2021. gadā zinātnieki sāka strādāt pie jaunas izpētes. Šā gada 30. novembrī Eiropas Savienības mājā tika prezentēti 18 mēnešus ilgušā projekta Eiropas valodu vienlīdzība pētījuma rezultāti, kurā apzināta vairāk kā 30 Eiropas valodu situācija un pārstāvniecība digitālajā vidē. Iepriecinoši rezultāti ir tikai lielajām — vācu, angļu, spāņu un franču — valodām. Fragmentēta digitālā pārstāvniecība ir vairumam Eiropas valodu, to skaitā latviešu, poļu, grieķu, katalāņu, dāņu un vēl daudzām citām. Taču vēl sliktāk klājas, piemēram, serbu, īru, bosniešu, velsiešu, horvātu un islandiešu valodai.

Skadiņa piedalījusies abos — gan 2012., gan arī 2021. gadā veiktajos — pētījumos, kuros analizējusi un kopā ar kolēģiem apkopojusi datus tieši latviešu valodas kontekstā. Profesori apciemoju vienā no viņas darbavietām — mājīgajā Tildes birojā, kas atrodas netālu no Ulmaņa un Vienības gatves krustojuma. Skadiņa Baltijā vadošajā tehnoloģiju uzņēmumā ir pētniecības vadītāja jau vairāk nekā 20 gadus. Pie smaržīgas kafijas krūzes uzzinu, ka viņa valodu tehnoloģiju jomā Latvijā ir pirmrindniece jeb «dinozaurs», kā viņa pati saka. Jau 1988. gadā LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas ilggadējais vadītājs Andrejs Spektors aicinājis jauno datorzinātņu studenti pievienoties tolaik VEF paspārnē esošajam zinātniskajam institūtam. Tieši viņu komanda sadarbībā ar Latvijas Universitātes Folkloras un mākslas institūtu digitalizēja Dainu skapi, vēlāk arī senajā gotu iespiedrakstā izdoto Glika Bībeli. Tagad papildus pienākumiem Matemātikas un informātikas institūtā un Tildē Skadiņa ir arī profesore Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē, kur māca valodu tehnoloģijas, kā arī datorlingvistiku Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu