Vēsturniece Ineta Lipša izpētījusi sieviešu lomu Latvijas politikā starpkaru periodā. Viņas pulcējās, cīnījās un auga spēkā, līdz punktu pielika Ulmaņa apvērsums
Trīsdesmit no simts. Tāds ir 14. Saeimā šoruden ievēlēto sieviešu deputātu skaits. Tieši pirms simts gadiem, 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pirmā Saeima. Nevienas no simts — tā var teikt par sieviešu lomu parlamentā toreiz. Tā tas turpinājās vairāku Saeimu garumā.
Vēsturniece Ineta Lipša par šo tēmu, sievietēm starpkaru Latvijas politikas dzīvē, jau sen vēlējās uzrakstīt grāmatu — gandrīz divdesmit gadus bija vākusi materiālus. Pandēmijas laikā šāda iespēja radās, jo Frīdriha Eberta fonds pētniecei piešķīra finansējumu darbam viena gada garumā. Decembrī pētījums Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā 1922—1934 nonāks pie lasītājiem. Uzrakstīta aizraujoši, ieskaitot politiķes Aspazijas drāmu. Tiesa gan, lasīt 600 eksemplāros iznākušo grāmatu varēs daļā bibliotēku un pieteikties fondā uz eksemplāru, jo veikalos tā nenonāks.
Kas bija grozāmie saraksti un kāpēc tieši tie bremzēja sieviešu nonākšanu varā starpkaru Latvijā, Lipša skaidro intervijā. Kādas atziņas no šī laika varam paņemt sev šodien?
Vai jums nāk prātā gadījums no valsts dibināšanas pirmsākumiem, kas spilgti raksturo sava laika atmosfēru, vērtības un kurā piedalījušās sievietes?
Ar vienu tādu epizodi es sāku savu grāmatu. To saucu par skatījumu no pakauša perspektīvas. Viļa Rīdzenieka slavenajā bildē 1918. gada 18. novembrī Nacionālajā teātrī redzams valsts pasludināšanas akts. Uz skatuves ir 38 dibinātāji, viņu vidū sieviete — Klāra Kalniņa, bet bildē redzam arī zāli, cilvēkus, kas vēroja notiekošo. Mēs viņus redzam no aizmugures.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.