Ķīna izveidojusi desmitiem slepenu policijas iecirkņu ārpus savas valsts robežām, tajā skaitā Eiropā. Tie nodarbojas arī ar disidentu vajāšanu
Vīrietis, kurš pēdējās nedēļās kļuvis par nepatīkamu skabargu Ķīnas valdības acī, savā bēniņu dzīvoklī Lisabonā ātri pagatavo vēl vienu kafiju un aizdedzina cigareti. Zviedrs Pēters Dālins ir cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Safeguard Defenders vadītājs, kuram kopā ar kolēģiem izdevies atklāt vairāk vai mazāk slepenu globālu Ķīnas policijas iecirkņu tīklu — tie atrodas Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā, Austrijā, Īrijā un Nīderlandē, kā arī Kanādā un ASV. Organizācija savā ziņojumā uzskaitījusi vairāk nekā 30 iespējamos iecirkņus, norādot tālruņa numurus un adreses. «Mēs paredzējām, ka aģentūras un drošības dienesti būs ieinteresēti mūsu atklājumos,» saka Dālins. Taču viņš negaidīja, ka vienlaikus sāksies debates vairākās valstīs.
Aizpagājušajā nedēļā Īrijas valdība deva rīkojumu slēgt biroju Dublinā, kura nosaukums saskaņā ar uzrakstu pie ieejas ir Fudžou policijas aizjūras dienesta stacija. Dālina ziņojums ir apspriests britu parlamentā. Savukārt Nīderlandē sākta izmeklēšana, daļēji arī tāpēc, ka iesniegumu par vajāšanu uzrakstījis 21 gadu vecais disidents Vans Dzjinjujs.
Tajā pašā laikā amatpersonas Pekinā uzstāj, ka tas viss ir liels pārpratums. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis apgalvo, ka biroju vienīgais uzdevums ir sniegt pakalpojumus Ķīnas pilsoņiem ārzemēs. Tie esot izveidoti pandēmijas laikā, lai vienkāršotu birokrātiskās procedūras.
Taču vai par to nebūtu atbildīgi Ķīnas konsulāti un vēstniecības? Un kā valsts var izveidot policijas struktūras citās zemēs bez to piekrišanas?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.