Strīdi par pamatlikumu sākās pirms tā pieņemšanas un turpinās joprojām
Latgales Kongresam simts. Latvijas Republikas proklamēšanai — 100. Satversmes sapulces vēlēšanām, Latvijas—Krievijas miera līgumam, Latvijas de iure atzīšanai — simts.
Pēdējos gados esam atzīmējuši simtgadi tik daudziem svarīgiem notikumiem valsts vēsturē, ka vēl kādu piestiķēt klāt varētu šķist nevis iedvesmojoši, bet gan jau nedaudz nogurdinoši, un Satversmes spēkā stāšanās apaļā jubileja 7. novembrī garām slīdošajā notikumu straumē iejuka kaut kur aiz pirmās Saeimas sanākšanas simtgades.
Bet varbūt tā nav nejaušība? No visām atzīmētajām gadadienām Satversmes ir visneērtākā. Kurš gan šodien centīsies pārrakstīt 18. novembra proklamāciju vai šaubīsies par Latvijas de iure atzīšanas tvērumu? Šo vēsturisko notikumu asumus viegli ietīstīt svētsvinīgā žūžošanā, paslēpt aiz jau simtreiz dzirdētiem sprediķiem par pagātni, no kuras nevis mācāmies, bet gan pārvēršam to pielūgsmes objektā.
Ar Satversmi nav tik vienkārši, jo tā nav vēsture. Visus šos simts gadus tās teksts ir bijis strīdīgs, un arī mūsdienās dažas no visasākajām politiskajām sadursmēm notiek tieši par valsts pamatlikumā rakstīto un tā interpretācijām. Un jau no pašiem pirmsākumiem Satversme ir bijusi cīņas lauks starp autoritārismu, kas cenšas nokratīt iegrožojumus vai nu viena cilvēka, vai pašpasludināta vairākuma patvaļai, un demokrātisku tiesiskumu, kas iestājas par brīvības paplašināšanu un aizstāv mazākumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.