Piebriestošais gars • IR.lv

Piebriestošais gars

Aivars Ozoliņš

Sarunās par valdību principu vietā nāk cīkstēšanās par naudas dalīšanu

Atteicies no paša definētajiem koalīcijas veidošanas principiem — vienoties par darāmajiem darbiem, tad lemt par valdības sastāvu un tikai pēc tam dalīt ministru portfeļus —, Krišjānis Kariņš ir izvirzījis par savu jauno principu Enerģētikas ministrijas izveidošanu, bez kuras nebūšot ne enerģētiskās neatkarības no Krievijas, ne viņa valdības.

«Ja mēs nevaram panākt vienošanos par jaunas ministrijas izveidi, tad šīs valdības nebūs,» Kariņš pagājušonedēļ paziņoja. Un, ja kādam neizklausījās gana bargi, paskaidroja, ka būšot spēcīgs premjerministrs, kas uzstāj uz saviem principiem.

Krievi gan teiktu, ka tā ir dūru vicināšana pēc kautiņa. Taču diskusijas par jauno ministriju labi parāda valdības veidotāju īstās prioritātes un līdz ar to iezīmē arī nākamās valdības darba stilu.

Pirmkārt, tas ir piedāvājums, no kura Jaunās Vienotības «partneri» nevar atteikties, kā teiktu romāna Krusttēvs varoņi. Kad Kariņš ir piekāpies ultimātam par trīskāju ķebli, viņi, protams, neizgāzīs valdību, kuru paši kontrolētu. Ulda Pīlēna aizrādījums Kariņam nerunāt par jauno ministriju «ultimātu valodā» izklausās vismaz ironiski, kad par Progresīvo neaicināšanu koalīcijā Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība ultimatīvi izlēma bez JV. Nav grūti prognozēt, ka par Kariņam tagad tik principiāli svarīgo ministriju «partneri» prasīs pretī «kompromisus» gan par valdības prioritātēm, gan par amatiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu