Džungļi istabā • IR.lv

Džungļi istabā

Sindijas Lūsītes izveidotais Instagram konts @iamtheplantilicious ļauj sekot līdzi viņas ceļojumam istabas augu valstībā. Foto no personīgā arhīva
Alise Zita Zeidaka

Krāsu spektrā cilvēka acs vislabāk spēj saskatīt zaļo. Tās uztveršana prasa mazāku piepūli, tāpēc nervu sistēma atslābinās. Tātad biežāk jāskatās uz zaļo. Jo īpaši, ja ikdienā mūs ieskauj betona mūri, pelēcība un pilsētas nemiers

Ne velti 18. un 19. gadsimtā, kad Eiropā strauji plauka industrializācija un cilvēki dabas noteiktu dzīves ritmu iemainīja pret vienmuļu darbu rūpnīcās, dzejnieki aizgūtnēm apdziedāja alkas pēc dabas skaistuma un pilnības. Pilsētnieki atpūtās, izbraucot zaļumos, turīgākie lūkoja iespējas iegādāties vasarnīcu, bet pārējie iekopa dobīti daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Vai vismaz uz palodzes uzlika puķu podu. Pagājis vairāk nekā simt gadu, bet nekas daudz nav mainījies. Turklāt industriālo pasauli ir papildinājusi vēl viena — digitālā, un, iespējams, tāpēc augu klātbūtne mūsu dzīvē ir vēl svarīgāka. 

Amerikāņu biologs un pētnieks Edvards Vilsons 20. gadsimta 80. gados nāca klajā ar  biofīlijas hipotēzi par cilvēku, augu un citu dzīvo radību saistību. Kopš tā laika ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas pierāda — dabas klātbūtne ievērojami ietekmē pozitīvo emociju pieaugumu un negatīvo sajūtu samazināšanos. Telpās, kurās ir saules gaisma un zaļuma klātbūtne, slimnieki ātrāk atlabst, ļaudis ir produktīvāki, spēj labāk mācīties. Būšana dabiskā vidē spēj uzlabot atmiņu un koncentrēšanās spējas pat par 20 procentiem. Turklāt dabas klātbūtne izmaina pat cilvēku attiecības — rūpes par augiem attīsta mūsos līdzjūtību un empātiju. 

Diemžēl daudzi straujajā ikdienā nevar atrast laiku, lai saelpotos meža gaisu un iegrimtu sūnās, taču, līdzīgi kā Imanta Ziedoņa Zaļajā pasakā, daba var pati atnākt pie mums. Tikai jāatdara mājas durvis. 

Augi nomierina

Pirmais Ievas Maldupas istabā ienāca citronkociņš — to viņa pirms četriem gadiem saņēma kā dāvanu vārdadienā. Turklāt pusgadu ilgas rūpes pierādīja — viņa spēj to «nenogalināt». Citronkoks iededza interesi arī par citiem augiem. «Par to rūpējoties, bišķīt jutos kā mammīte.» Galvenais iemesls, kāpēc Ievai iepatikās istabas augi, — sajūta, ko tie spēj uzburt istabā. «Uzreiz citāda noskaņa, mājīgums,» viņa saka. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu