Nesamierināties • IR.lv

Nesamierināties

Indra Ķempe. Foto — Mārtiņš Sīlis
Marija Leskavniece

Katram sava un visiem kopēja — mūsu dzīves telpa ietekmē arī pārējās dzīves jomas, gribam to vai ne. Lai veidotu harmonisku vidi un labu dzīvi tajā, būtiski ir iepazīt sevi un sarunāties ar citiem, uzskata arhitekte Indra Ķempe

Svarīgāka par dzīvesvietas atbilstību kādam ārēji noteiktam kvalitātes vai labuma standartam ir tās piemērotība iemītniekiem, saka arhitekte un publiciste Indra Ķempe. Lai to panāktu, nav jābaidās pieprasīt sev vajadzīgo arī no mūsu kopējās vides veidotājiem.

Indra nav gatava samierināties ar nejēdzībām. Savulaik koncertdārza Pūt, vējiņi! vērienīgās rekonstrukcijas projektu Liepājā viņa godīgi nosauca par «mirušas leģendas arhitektonisku augšāmcelšanu pa lēto». Nebaidās iet pret straumi arī tad, kad tas pašai nav ērti un izdevīgi. Toties ir interesanti.

Šopavasar iznāca Indras Ķempes kopā ar fotogrāfu Mārtiņu Sīli veidotā grāmata par viņu pilsētu Liepājiņa. Pilsētnieku portretēta pilsētas telpa — tā Indra definējusi šo darbu. «Gribējām lauzt stereotipus, kā runāt par arhitektūru.» Par telpu viņi stāsta caur detaļām un tās iedzīvotāju personībām. Kopā paviesojušies 29 liepājnieku dzīves un darba vietās, lai saprastu, kā viņi dzīvo, kāpēc izvēlējušies tieši šādus un ne citādus apstākļus. 

Šis ir jau otrais Liepājiņas laidiens — pirmā piejūras pilsētai veltītā grāmata iznāca pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tajā dažādu jomu profesionāļi, kuri tomēr nav ne profesionāli arhitekti, ne rakstnieki, sprieda par publiskās ārtelpas veiksmēm. Par labākajiem piemēriem arhitektūrā un pilsētvidē. Šoreiz gribējās no «āriņas» pievērsties «iekšiņai» — ielūkoties neredzamajā pilsētā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu