Pusgadu skandinātajiem brīdinājumiem par ziemā gaidāmo energoresursu krīzi vajadzētu būt sasniegušiem pat visnomaļākos nostūrus un izolētākos indivīdus. Lai piebremzētu komunālo rēķinu kāpumu, nāksies pārskatīt ikdienas ieradumus un, iespējams, arī ņemt talkā kādus taupīšanā noderīgus tehnoloģiskus risinājumus
Jaunākās paaudzes māju un dzīvokļu iemītnieki jau tagad izjūt energoefektīvu, ar dažādiem kontroles rīkiem aprīkotu ēku priekšrocības. Siltumu var mainīt pēc patikas, un tas telpas atstāj palēnām pat pēc apkures sistēmas pilnīgas izslēgšanas, energoefektīvi gaismekļi un elektroierīces tērē maz elektrības, tāpēc rēķini ir relatīvi mazi. Turklāt patēriņam var sekot līdzi kaut viedtelefonā un atslēgt visus nevēlamos tērētājus.
Šādu mājokļu iemītniekus nepārsteigs milzu rēķins par elektrību, kad atklāsies, ka ilgstoši palicis ieslēgts elektriskais sildītājs vai kāds nelegāli pieslēdzies pie dzīvokļa elektrotīkla.
Vecākos mājokļos parasti šādu tehnoloģiju nav, taču tas nenozīmē, ka tādas nevar uzstādīt. Jau vairākus gadus Latvijas tirgū ir pieejami dažādi risinājumi, kas palīdz ietaupīt gan elektrību, gan dabasgāzi vai granulas apkures katlā.
Tiek lēsts, ka ar viedo tehnoloģiju palīdzību elektrības patēriņu iespējams samazināt par 10—20%, bet telpu gaisa kontroles sistēma «nocērt» no apkures rēķina 6% par katru ietaupīto grādu. Proti, ja saimnieku prombūtnes laikā mājā 21 grāda vietā tiek uzturēta 17 grādu temperatūra, attiecīgajā periodā dabasgāzes vai granulu patēriņš būs gandrīz par ceturtdaļu mazāks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.