Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Avīžniecība Latvijā nacistu okupācijas gados
Pārmaiņas, kas 20. gadsimtā ietekmēja Latvijas sabiedrību, skāra arī presi. Avīžniecība, neraugoties uz radioraidījumu parādīšanos un pieejamību, joprojām palika viens no nozīmīgākajiem sabiedrības informēšanas un arī dezinformēšanas līdzekļiem. Īpaši krasi tas izpaudās Otrā pasaules kara gados, kad prese kļuva par svešu okupācijas varu ieroci cīņā par ļaužu prātiem.
Pēc 1940. gada 17. jūnija padomju okupācijas vara Latvijā mediju vidi ātri pakļāva savai kontrolei. Sākotnēji izmantoja vēl Ulmaņa autoritārisma laikā radītos preses kontroles mehānismus, bet pēc valsts aneksijas tos dažu nedēļu laikā pārveidoja un unificēja pēc PSRS pastāvošā parauga.
1940. gada 9. augustā tika pieņemts likums par Galvenās literatūras pārvaldes izveidošanu, kas nozīmēja cenzūras ieviešanu, bet nākamajā dienā atcēla visas iepriekš izdotās preses izdevumu atļaujas. Turpmāk bija atļauts iznākt tikai reorganizētajiem un okupācijas varas jaunveidotajiem preses izdevumiem. Vienīgi iepriekš populārais, bet nu jau krietni padomiskotais nedēļas žurnāls Atpūta turpināja iznākt līdz pat Vācijas un PSRS kara sākumam.
Prese — propagandas līdzeklis
1941. gada vasarā Latvijas teritoriju okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks. Jaunā okupācijas vara iniciēja vai pakļāva savai kontrolei tos preses izdevumus, kurus veidoja vietējie autori un redaktori. Par pirmo jaunās varas ruporu kļuva Jelgavas avīze Nacionālā Zemgale, kuras pirmais numurs iznāca 30. jūlijā. Ar to aizsākās jaunā okupācijas režīma kontrolētās preses vēsture.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.