Valdības lēmums ieviest obligāto eksāmenu dabaszinātnēs liek līksmot uzņēmējiem un augstskolu pasniedzējiem, bet izglītības eksperti šaubās, vai tiešām gaidāma zināšanu eksplozija. Kam vēl jānotiek, lai skolēni gribētu apgūt dabaszinātnes?
Katram skolēnam būtu jāizvēlas eksāmens atbilstoši savām interesēm. Tādā veidā skolēns nostiprinātu zināšanas sev interesējošās tēmās. Tā, greiziem un maziem, bet cītīgi vilktiem burtiem latviešu valodas pārbaudes darbā rakstīja viens no Jelgavas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolēniem Gustavs, lūgts izteikt viedokli par obligāto eksāmenu dabaszinātnēs. Kā latviešu valodas skolotāja izlasījusi 55 astotklasnieku darbus, neatradu nevienu, kurā būtu prieks vai vismaz gandarījums par eksāmenu, kurš no 2025./2026. gada visiem 12. klašu skolēniem būs obligāts.
Protams, bērniem vispār nepatīk eksāmeni, jebkurš zināšanu monitorings rada nepatīkamu spriedzi. Taču par to, ka jauniešiem ir slikta izpratne un maza interese par dabaszinātnēm, daudzi uzņēmēji sūdzas jau gandrīz 20 gadus.
2021. gadā no 14 tūkstošiem jauniešu, kas kārtoja eksāmenus, fiziku kā neobligāto eksāmenu izvēlējās tikai 796 skolēni jeb 6% no visiem abiturientiem. Tikai 252 atbildēja uz vismaz 60% fizikas eksāmena jautājumu.
Latvijā dabaszinātnes studē tikai 3% studentu, un, pēc Eurostat 2018. gada datiem, šajā ziņā Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā, kur vidēji 8% studē dabaszinātnes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.