Ieroči ir labākā investīcija Ukrainā, uzsver Ārpolitikas padomes Ukrainian Prism drošības programmu direktore Hanna Šelesta
Mūsu sarunas laikā divas reizes sāka dūkt Hannas Šelestas uz galda noliktais mobilais telefons. Kad jau biju pateicies par interviju, viņa pārbaudīja ienākušos ziņojumus un paskaidroja, ka tie esot bijuši gaisa trauksmes brīdinājumi, taču šajā reizē krievu raķetes acīmredzot lidojušas pāri Odesai uz citiem mērķiem.
Daudzu ukraiņu telefonos ir lietotne, kas brīdina par aviācijas un raķešu uzbrukumu, artilērijas apšaudi, ķīmisku vai radiācijas apdraudējumu. Izrādās, ka lietotne darbojas arī ļoti drošajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur pagājušo piektdien sarunājāmies ikgadējās Rīgas konferences laikā.
Karš Ukrainā bija drošības politikai veltītās konferences galvenais temats. Taču notikumi frontē ietekmēja arī pasākuma dalībnieku sastāvu — bija plānojuši atbraukt, tomēr tikai tiešsaistē varēja piedalīties prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva un tās padomnieks Oleksijs Arestovičs. Putins pagājušonedēļ izsludināja ārkārtas stāvokli četros daļēji okupētajos Ukrainas apgabalos, un Krievijas armija sāka metodiski iznīcināt vitāli svarīgu civilo infrastruktūru.
Okupantu sagrautā atjaunošanai vajadzēs ļoti daudz naudas, taču Ukrainai arī pašlaik ik mēnesi vajag finansiālu palīdzību apmēram piecu miljardu dolāru apmērā, lai valsts varētu turpināt funkcionēt. Vai Ukraina var rēķināties ar šādu starptautisku atbalstu ilgtermiņā?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.