Jaunā Vienotība pošas dāvināt Latvijai korumpētu stagnātu valdību
Krišjānis Kariņš pirmdien pārstāja mēģināt izveidot savu valdību un piekrita vadīt, kā pats bija to raksturojis, «šauru ekonomisku interešu» jeb, vienkāršāk runājot, oligarhu valdību. Turklāt, pirmkārt, atzina, ka to darīt īsti nebija vajadzības, tomēr, otrkārt, ātri un viegli atteicās no paša pirms tam paziņotajiem valdības veidošanas principiem.
«Ja turas pie krēsla, tad cilvēks sāk vai nu pakļauties šantāžai, vai pieņemt lēmumus, kuriem viņš pats netic,» Kariņš skaidroja neilgi pirms vēlēšanām. «Tas ir ceļš uz nekurieni,» viņš tolaik raksturoja virzienu, kurā tagad nolēmis doties kopā ar savu partiju.
Diezin vai lēmuma iemesls bija turēšanās pie krēsla jeb šajā gadījumā vēlme par katru cenu vadīt arī nākamo valdību. Ar partijas 26 mandātiem Saeimā, bez kuriem nekādu valdību nevar izveidot, turklāt ar domubiedru partijas Progresīvie 10 mandātiem rezervē Kariņam bija ļoti stipras pozīcijas un itin labas manevra iespējas valdības veidošanas sarunās. Un tomēr viņš pieņēma lēmumu, kuram pats acīmredzot netic.
Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu kārtējo reizi uzsvēra, ka vislabākā būtu četru partiju koalīcija, taču Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība pret to iebilstot «bez labas argumentācijas», tāpēc viņš piedāvājot veidot trīs partiju valdību. Tas neizklausījās ne loģiski, ne pārliecinoši. Vēl tikai pirms dažām dienām viņš bija it kā ļoti nopietni plānojis šonedēļ veidot darba grupas «kopsaucēju» meklēšanai, un par to neapmierināts vēl pirmdienas rītā bija NA vadonis Raivis Dzintars — sarunu temps neesot tik raits, kā viņš gribētu. Bet jau pret vakaru bija ieslēgts tempa turbopaātrinājums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.