Viss ir mūsu atbildība • IR.lv

Viss ir mūsu atbildība

1
Foto — Lelde Goba
Kristīne Simsone

Lindas Oltes filma Māsas — spoža debija ar neērtu sarunu par atbildību

Šķietami parasta diena skolā — pamatskolas skolēniem uzdots atrādīt mājasdarbu, kurā jāpēta savs dzimtas koks, klāt ir arī smaidīgi vecāki. Tikmēr filmas galvenā varone 13 gadus vecā Anastasija (Emma Skirmante) notiekošajā noraugās ar smagnēju distancētību. Anastasija ir no bērnunama, vienīgā viņai zināmā ģimene ir viņas divas māsas un māte Alla (Iveta Pole), kura par meitām interesējas tikai epizodiskos entuziasma uzplūdos — kā par sen aizmirstu hobiju, kas sniedz īslaicīgu gandarījumu, bet tad no jauna apnīk.

Šī ir viena no režisores Lindas Oltes debijas pilnmetrāžas filmas Māsas ainām, kurā galvenās varones vientulība skatītāju gluži vai dedzina ar lēnu liesmu. Anastasijas un viņas deviņus gadus vecās māsas Diānas (Gerda Aljēna) atstumtība no sabiedriskās dzīves iezīmējas arī citās reālistiskās ainās, portretējot bez vecākiem augošo, tā saukto, sistēmas bērnu drūmo situāciju. 

Filma balstīta patiesos notikumos. Režisore veikusi vērienīgu izpēti, uzklausījusi bērnunamos mītošo bērnu un tajos strādājošo darbinieku stāstus, tikusies ar adoptētāju ģimenēm. Par spīti politiķu solījumiem, ka 2021. gadā «tiks slēgts pēdējais bērnunams», tie joprojām ir daudzu bērnu dzīvesvieta. Gan pēc statistikas datiem, gan filmas notikumi rāda, ka pārsvarā tajos mīt vecāki bērni — viņu iespējas tikt adoptētiem ar katru gadu kļūst niecīgākas. Tas izskan arī filmas dialogos, kad top zināms, ka kāda amerikāņu ģimene grasās māsas adoptēt. 

Skaidra vīzija

Līdztekus vēstījuma sāpīgajai aktualitātei mūsdienu Latvijā Oltes filma ir meistarīgi izveidots, Eiropas reālisma tradīcijās ieturēts kinodarbs, visnotaļ spožs jaunas autores pieteikums. Kamera kā uzcītīga sekotāja iemūžina ne tikai ikdienas situācijas, ar ko saskaras Anastasija un māsas, bet arī neuzbāzīgi parāda, kā katra situācija ietekmē meitenes. Te īpaši jāizceļ Skirmantes tēlojums — viņas Anastasija ir cīnītāja, brīžam impulsīva, bet savu trauslumu, ilgas pēc mātes citu acīm slēpj. Tikai skatītājam ar kinokameras starpniecību dažkārt ir lemts nolasīt meitenes patiesās domas un sajūtas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu