Izrādās — steigšus uzbūvētā sašķidrinātās dabasgāzes piestātne Paldiskos negarantē to, ka kuģis ar vērtīgo kravu tiks pietauvots tieši tur. Igauņu politiķi tagad gan mierina, ka gāzes pietiek visiem reģiona iedzīvotājiem, tomēr ne visi par to ir pārliecināti
Nevajag pārvērst Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas kuģi par fetiša priekšmetu — tā 12. oktobrī paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Šis nomierinošais vēstījums izskanēja divas dienas pēc oficiālā apstiprinājuma, ka sašķidrinātās dabasgāzes kuģis, kuru kopīgi paredzēja nomāt Igaunija un Somija, tiks novietots nevis Igaunijā, bet gan jūras līča pretējā krastā — Somijā.
Šī premjerministres uzspēlēti nevainīgā plecu paraustīšana ir pretrunā ar viņas agrāk pausto, ka «mums ar Somiju ir saprašanās memorands par to, ka kuģi pirmais saņems tas, kas pirmais pabeigs piestātnes termināļa izbūvi».
Šāda vienošanās tik tiešām pastāv. Taču tagad, kad jau pavisam drīz tiks pabeigta piestātnes būvniecība Paldiskos, kļuvis skaidrs, ka politiķi jau labu laiku ir zinājuši, ka peldošais regazifikācijas kuģis (Floating Storage Regasification Unit) patiesībā dosies uz Ingo ostu netālu no Helsinkiem, kaut arī tur piestātnes būvēšana aizņems ilgāku laiku.
Šis fakts Igaunijā ir izraisījis daudz neskaidrību, sākot no jautājumiem par gāzes piegādes nodrošinājumu un beidzot ar to, vai ekonomikas ministre Rīna Sikuta patiešām ir cīnījusies par savas valsts interesēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.