Karš Ukrainā. 34. nedēļas galvenie notikumi • IR.lv

Karš Ukrainā. 34. nedēļas galvenie notikumi

Ukraiņu ugunsdzēsēji pēc Krievijas armijas palaista drona kamikadzes trāpījuma dzīvojamajā ēkā Kijivā 17. oktobrī. Foto — Scanpix

1. Uzbrukumi civilajai infrastruktūrai
Krievijas karaspēks karā Ukrainā priekšroku dod psiholoģiskajam teroram, nevis panākumiem kaujaslaukā, teikts jaunākajā ASV Kara studiju institūta (ISW) apskatā. Tas tieši attiecas uz Krievijas izmantotajiem irāņu droniem Shahed-136, ar kuriem tiek uzbrukts civilajiem objektiem, nevis leģitīmiem militāriem mērķiem un objektiem frontē. 17. un 18. oktobrī dronus un raķetes Krievija izmantoja triecienos Kijivā, Dņipro, Sumos, Žitomirā, Harkivā, Mikolajivā un citās pilsētās. Bez elektrības palika vairāk nekā pustūkstotis apdzīvotu vietu. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka kopš 10. oktobra sagrauti 30% Ukrainas elektrostaciju. Krievijas uzbrukumus viņš nosauca par kārtējo teroru un paziņoja, ka «nav vairs sarunu iespēju ar Putina režīmu».

Vācijas vēstnieks Lielbritānijā aicināja ieviest sankcijas pret Irānu, kas piegādā ieročus Krievijai. Arī ASV pirmdien brīdināja, ka spers soļus pret uzņēmumiem un valstīm, kas strādā ar Irānas bezpilota lidaparātu programmām.

2. Politikas sekas
Belgorodas apgabala poligonā Krievijā pagājušajā nedēļā notika apšaude starp mobilizētajiem karavīriem, tajā nogalināti 22 un ievainoti 16 cilvēki. Tās esot sekas Kremļa atkarībai no mazākumtautībām, kas visu šo laiku nesušas mobilizācijas galveno slogu, uzskata ISW eksperti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu