Ne viss, kas deg, ir kurināmais • IR.lv

Ne viss, kas deg, ir kurināmais

Atkritumu poligons. Ilustratīvs foto: Ieva Leiniša, LETA
Kaspars Zakulis

Energoresursu straujais izmaksu kāpums virknei Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu liek taupīt un meklēt alternatīvus ceļus, kā iegūt siltumenerģiju. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis tagad, kad laiks ir vēsāks un apkures sezonu daudzi gaida ar nepacietību. Taču Latvijas Zaļais punkts atgādina un aicina apkurē neizmantot bīstamos atkritumus vai citus ķīmiskas vielas saturošus materiālus, jo tas var beigties ne vien ar dabas piesārņojumu, bet arī negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.

Izmaksas dažādiem energoresursiem ir pieaugušas ļoti strauji, un ir tikai loģiski, ka cilvēki meklē veidus, kā ietaupīt. Taču šajā trakumā nedrīkstam aizmirst, ka ne viss, kas deg, ir kvalificējams kā videi nekaitīgs kurināmais.

Jau ilgāku laiku vērojams, ka autoservisos izstrādātās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, bet tās patvaļīgi sadedzina rašanās vietās telpu apsildīšanai vai pārdod melnajā tirgū kā kurināmo. Arī šobrīd interneta portālos atrodami sludinājumi, kur izstrādātās eļļas pērk vai pārdod kā kurināmo. Taču tie ir bīstamie atkritumi, kuri, sadedzināti nespecializētajās krāsnīs, rada smagu kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

Papildus tam pašlaik veidojas risks, ka taupības nolūkā atkal apsildei biežāk sāks dedzināt ne vien smēreļļas, bet arī plastmasu, ar ķīmiskām vielām piesūcinātus koksnes atkritumus, vecas mēbeles un sintētiskos tekstila atkritumus.

Latvijas Zaļais punkts uzsver: jebkādu sadzīves vai bīstamo atkritumu dedzināšana ir aizliegta.

To var darīt tikai specializētās krāsnīs, saņemot Valsts vides dienesta atļauju, kas pārliecinās un apliecina, ka izmantotās iekārtas atbilst vides aizsardzības prasībām. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var uzlikt naudas sodu. Taču prioritāri būtu jābaidās nevis no soda, bet gan bezatbildīgas rīcības ietekmi uz vidi, cilvēkiem un augstajiem ugunsdrošības riskiem.

Vienlaikus Latvijas Zaļais punkts uzskata, ka valstiskā mērogā būtu jāaktualizē jautājums, kā efektīvāk izmantot to sadzīves atkritumu masu, kas nav derīga pārstrādei un šobrīd lielākoties tiek apglabāta poligonos, lai gan vismaz daļa būtu izmantojama enerģijas ieguvei, ievērojot vides aizsardzības prasības. Patlaban Latvijā ir tikai atsevišķi uzņēmumi, kas uzstādījuši nepieciešamās iekārtas, saņēmuši atļaujas un izmanto speciāli sagatavotu atkritumu masu, lai ražotu enerģiju.

Taču potenciāls noteikti būtu daudz lielāks – joprojām poligonos apglabā ~50% mājsaimniecību sadzīves atkritumu.

Liela daļa šo atkritumu pēc speciālas apstrādes un sagatavošanas varētu kalpot kā resursi enerģijas ieguvei pielāgotās stacijās, aizvietojot šķeldu, granulas, gāzi, ogles un stiprinot Latvijas energoneatkarību. Taču tas noteikti nav īstenojams pašdarbības ceļā, kad mājsaimniecībās vai uzņēmumos nelegāli dedzina atkritumus, apdraudot sevi un citus.

Ja ir jautājumi par kāda atkritumu veida šķirošanas un nodošanas iespējām, Latvijas Zaļais punkts aicina gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus tos uzdot savam atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai, nevis vieglprātīgi izmest atkritumus dabā vai sadedzināt. Uzņēmumiem, kuri izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvu prasībām.

Kaspars Zakulis ir Latvijas Zaļā punkta direktors.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu