Matīsam vislielākais prieks bija par to, ka piedalījās arī viņa jaunākais brālis — nekurnēja un ar prieku vāca atkritumus, kas piesārņo dzimtos Bieriņus. Jūlijā, augustā, septembrī prāvs pulciņš cilvēku, kuriem rūp daba, līkņāja pa visu Latviju, burkās vācot citu nevērīgi nosviestos izsmēķus. Tieši tie ir visvairāk izplatītā atkritumu vienība pasaulē. Izsmēķi, bezatbildīgi nomesti zemē, nesadalās pat piecpadsmit gadus, atstājot pēc sevis toksīnus un ķīmiskas vielas.
Vasarā biedrība Zaļā josta sāka projektu Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd. Skaidroja sabiedrībai, ko nozīmē izsmēķu nonākšana dabā un kāpēc ir svarīgi, lai smēķētāji iemācās tos izmest atkritumos. Nākamais solis bija akcija ar tēmturi #PiepildiBurku — domāta tiem, kuriem nav nekas pretī pēc citiem savākt mēslus, tādējādi palīdzot dabai un sev labāk dzīvot. Cilvēki varēja savākto izsmēķu burku nofotografēt, feisbukā pat bija konkurss. Atbildīgie ļaudis visā valstī savāca 11 litrus izsmēķu. Šādu akciju Zaļā josta organizē jau trešo gadu. Tā pievērš uzmanību problēmai, bet Matīss atzīst, ka katrs to var darīt ikdienā. Viņš ne tikai rūpējas par tīrāku vidi, bet ir arī iemācījies laipni aizrādīt citiem, kuriem atkritumi «nejauši» izkrīt. «Reiz sabiedriskā transporta pieturā pateicu, lai savāc,» jaunietis atminas. «Cilvēks bija atsaucīgs, teica, ka nav pamanījis un tiešām savāca.»
Kāpēc Matīss šovasar nolēma uzlasīt izsmēķus? Viņš to darīja kopā ar visu ģimeni. «Ja katrs domās — tas neattiecas uz mani, lai dara kāds cits —, tad pasaulē nekas nemainīsies. Tāpēc es gāju un lasīju. Beigās sanāca arī laba pastaiga.» Matīss uzskata, ka liela nozīme ir tam, kā bērnu audzina vecāki — viņu ģimenē rūpes par dabu un atkritumu šķirošana vienmēr bijusi svarīga. «Es teiktu, ka tā ir visā mūsu apkārtnē. Katru pavasari Bieriņos notiek talka — mēs sakopjam apkārtni.»
Matīss saskata jēgu zaļajām aktivitātēm. Seko līdzi Grētas Tūnbergas iniciatīvām. «Man viņa ļoti patīk. Viņa parāda, ka jaunajai paaudzei klimata pārmaiņas un tīras dabas jautājumi ir svarīgi un ka varam kaut ko darīt.» Matīss uzskata, ka Latvijā jau tiek sperti soļi pareizajā virzienā — pirms dažiem gadiem viņš priecājies par pudeļu depozītu sistēmu Zviedrijā, kur tās nemētājas apkārt. «Tagad ir arī Latvijā,» saka puisis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.