Pagājušā gadsimta 70. gados pulciņš aizrautīgu jauniešu ekspedīcijās apbraukāja gruvešos pamestās muižas, baznīcas un gadsimtiem vecas mājas. Tagad viņu savāktais un izpētītais materiāls ir vienīgā liecība par zudībā gājušo
Mākslas akadēmijas studenti 1964. gadā vasaras praksē bija Ventspilī. Divi no viņiem — Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš — uzzināja, ka netālu, Popes muižā, gatavojas nojaukt krāsni. Tolaik gadsimtiem vecas lietas daudziem šķita nevērtīgas. Jaunie cilvēki devās uz muižu, pašu spēkiem uzmanīgi uzmērīja un izjauca apmēram divsimt gadus veco podiņu krāsni. Un tagad Popes krāsns stāv vienā no Rundāles pils telpām.
Šis Rundāles pils muzeja izstāžu kuratores Laumas Lancmanes stāsts ieskicē, kā dažu Mākslas akadēmijas studentu aizrautība no drupām, posta un aizmirstības augšāmcēla ne tikai Rundāles pili, bet arī daudzas citas muižas. Imants Lancmanis un citi Rundāles pils atjaunotāji un pils muzeja izveidotāji 70. gados bija jauni, tikai divdesmit un trīsdesmit gadus veci cilvēki. Un pilnīgi neprātīgi, jo brīvo laiku veltīja tam, lai pamestu muižu ēkās atrastu detaļas, kas stāsta par to pagātni.
Neviens viņiem par šo darbu nemaksāja, reizumis viņiem nebija naudas pat autobusa biļetei. Bet viņi bija sagādājuši vecus busiņus, ar kuriem aizgrabināt līdz izlaupītām un izdemolētām 18. gadsimta ēkām, uzsliet tur stalažas, ar ģeneratoru palīdzību tikt pie elektrības un tad glābt to, kas citādi būtu zudis nebūtībā: durvis un kāpņu balstus ar skaistiem kokgriezumiem, greznas metāla kāpņu margas, spoguļu ietvarus un sienu dekorus.
Par to, kā dažu cilvēku aizrautība pavēra durvis uz Latvijas muižu vēsturi, pašlaik vēsta Rundāles pils muzeja izstāde Durvis uz vēsturi: Rundāles pils muzeja darbība arhitektūras un mākslas izpētē. Durvis ir ne tikai metafora. Rundāles pils atjaunotāji, kuri kļuva par brīnišķīgiem restaurācijas ekspertiem, toreiz, 70. gados, no drupām izcēla arī daudzas durvis. Tagad tās kopā ar atslēgu kārbām un pašām atslēgām palīdz mums iztēloties, kādās ēkās tās ir stāvējušas un kādi ļaudis tās virinājuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.