Apdrošināšana inflācijas spirālē • IR.lv

Apdrošināšana inflācijas spirālē

Ilustratīvs attēls
Jānis Abāšins

“Labdien! Paldies, ka esi mūsu klients un izmanto īpašuma apdrošināšanu. Vēlamies piedāvāt izmaiņas esošajā līgumā, palielinot apdrošinājuma summu, lai novērstu risku, ka īpašuma bojājuma gadījumā saņemsi mazāku atlīdzību, kas nesegs aktuālās remontdarbu izmaksas.” Šādas un līdzīga satura vēstules pašlaik, iespējams, iekrīt daudzu apdrošināšanas klientu pastkastēs. Kādēļ tā, un ko nozīmē šie apdrošinātāju paziņojumi?

Gluži vienkārši – arī apdrošināšanu, tāpat kā citas nozares, skar inflācija un cenu kāpums. Atšķirībā no, piemēram, maizes cepējiem, kuru produkta cenu tiešā veidā un ļoti īsā termiņā ietekmē izejvielu un elektrības izmaksu kāpums, cenu pārmaiņu ietekme uz apdrošināšanas polišu cenām notiek lēnāk un ilgstošākā termiņā. Taču šobrīd pie 21,5% patēriņa cenu pieauguma un 20,5% būvniecības izmaksu pieauguma arī apdrošināšana ir iegājusi inflācijas spirālē, un īpaši tas attiecas uz īpašuma apdrošināšanu, kā arī veselības, KASKO un OCTA apdrošināšanu. Cenu pieauguma amortizācija ar iekšējām rezervēm nav bezgalīga.

Īpašuma vērtība un tā atjaunošanas izmaksas kāpj – ko dara atlīdzība?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, būvniecības izmaksas pēdējā gada laikā kopš 2021.gada augusta palielinājušās par 20,5%. Pieauga gan būvmateriālu cenas, gan tehnikas ekspluatācijas izmaksas, gan strādnieku darba samaksa. Aug arī mājokļu cenas – 2022.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 2.ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 16,5%, liecina CSP dati. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 13,8%, bet lietotiem mājokļiem – par 17,3%. Turklāt prognozes rāda, ka izmaksu pieaugums turpināsies, tieši ietekmējot arī īpašuma apdrošināšanas nozari.

Ko tas nozīmē praksē katram klientam, kam ir īpašuma apdrošināšanas līgums?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt. Notiekot negadījumam, klients saņems mazāku atlīdzību nekā reālās izmaksas, jo atlīdzība tiks rēķināta atbilstoši senākām remontdarbu un materiālu cenām, kādas tās bija, sākot apdrošināšanu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt īpašuma apdrošinājuma summas atbilstību atjaunošanas vērtībai. Ļoti bieži jauno mājokļu gadījumā īpašuma apdrošināšana ir saistīta ar hipotekāro kredītu. Tad ir svarīgi atcerēties – pat neaugot kredīta summai, īpašuma vērtība un atjaunošanas izmaksas aug, un apdrošinājuma summai būtu tam jāatbilst.

Pašreizējiem līgumiem ir iespējams palielināt apdrošinājuma summu – tad īpašuma bojājuma gadījumā klients saņems atlīdzību pilnā apmērā atbilstoši aktuālajām remontdarbu, materiālu u.c. izmaksām. Piemēram, ja līguma slēgšanas brīdī apdrošinājuma summa mājai bija 80 000 eiro, bet tagad māja maksā jau 100 000 eiro, tad pēc negadījuma no 10 000 eiro remonta izmaksām apdrošināšana segs tikai 8000 eiro. Savukārt nākamajiem periodiem klienti saņems piedāvājumus pēc jaunajām tirgus cenām un polises nosacījumiem.

Īpašuma apdrošināšanā parakstīto prēmiju apmērs 2022.gada 8 mēnešos bija 64,6 miljoni eiro, kas ir par 16% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Nedaudz straujāk augušas īpašuma apdrošināšanas atlīdzības – par 20%, sasniedzot 42,3 miljonus eiro.

Veselības apdrošināšana un KASKO iet līdzīgu ceļu.

Līdzīgi kā īpašuma apdrošināšanā, arī veselības un KASKO apdrošināšanā atlīdzību izmaksu summa ir tieši atkarīga no trešo pušu sniegto pakalpojumu cenas. Veselības gadījumā tie ir ārstniecības iestāžu pakalpojumi, KASKO un OCTA – automašīnu detaļu un autoservisu pakalpojumu cenas.

Kopējā gada inflācija šā gada augustā Latvijā bija 21,5%. Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 7,7%  – gada laikā ir sadārdzinājušies gan ārstu pakalpojumi, gan izmeklējumi un analīzes, gan farmaceitiskie produkti. Tādēļ arī veselības apdrošināšanas polises, ko saviem darbiniekiem piedāvā darba devēji un pārslēdz jaunus līgumus tieši tagad, būs vai nu dārgākas, bet ar tādu pašu segumu jeb pakalpojumu klāstu un apjomu, vai arī nemainīgas cenā, bet “tukšākas” – ar mazāku pakalpojumu klāstu un apjomu, ja vien apdrošinātājs “nepaņems šo cenu pieaugumu uz sevi”.

Veselības apdrošināšana kopumā Latvijā ir ļoti pieaugošs apdrošināšanas segments, kurā straujš kāpums turpinās jau kopš Covid-19 laika sākuma. 2022.gada 8 mēnešos veselības apdrošināšana bija lielākais apdrošināšanas veids – prēmiju apjoms sasniedza 93,7 miljonus eiro, kas ir par 18% vairāk nekā pērn, atlīdzības – 62,7 miljonus, kas ir par 23% vairāk nekā pērn.

Arī pakalpojumiem un precēm, kas veido KASKO un arī OCTA atlīdzību izmaksas, aug cenas. Pēc CSP datiem, gada laikā ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 23,4%. Lielākā ietekme ir degvielai, bet dārgāka kļuva arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, lietotas automašīnas, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem.

Ko man kā klientam darīt, lai segums būtu nopietns un prēmijas pieaugums finansiāli paceļams?

Pirmkārt, izvēlēties tikai tos riskus, kuri tiešām ir nepieciešami, kuru iestāšanās ir iespējamāka un ietekme nopietnāka. Otrkārt, prēmiju jeb cenu var pieregulēt ar pašriska palīdzību. Varbūt pašriska palielināšana no 100 līdz 200 eiro jums neko daudz nemainīs, bet polises prēmiju jeb cenu tas gan var ietekmēt.

Jānis Abāšins ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu