Ierūsējušie ieroči • IR.lv

Ierūsējušie ieroči

Nika Aleksejeva. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Jana Altenberga

Krievijas dezinformācijas kampaņā radītas arī viltus Delfi un Lsm.lv vietnes, stāsta dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva

Dakteris «Eiroreihs» piegriež skābekli mirstošajam slimniekam. Taču ne jau cilvēks ir tas, kas mirst, bet gan Vācijas ekonomika. Un izdzīvošanai vitāli svarīgais skābeklis šoreiz simbolizē Krievijas gāzi, kuras trūkums draud vāczemi nosmacēt. Šāds vizuālais vēstījums augustā nonāca dezinformācijas pētnieces Nikas Aleksejevas redzeslokā. Tas palīdzēja atklāt, ka tādus un līdzīgus par Ukrainu un Rietumiem nievājošus vēstījumus kampaņveidā izplata Krievijā reģistrētu vietņu īpašnieki, savas aktivitātes izvēršot vairākās Eiropas valstīs, to skaitā Latvijā. Pētījums, ko pirms nedēļas publicēja viens no domnīcas Atlantic Council centriem Digital Forensic Research Lab, kur Nika Aleksejeva ir vadošā pētniece Baltijas valstīs, atklāj lielāko Krievijas dezinformācijas kampaņu kopš 24. februāra.

Ar pētnieci tiekamies pusdienu pārtraukumā, netālu no viņas darbavietas — NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Āgenskalnā. Dezinformācijas izplatību Nika pēta jau sešus gadus, tāpēc tas, ka Kremlis iegulda līdzekļus informatīvā kara frontē, izceļot Krievijas varai izdevīgus un Rietumus noniecinošus naratīvus, viņai nav nekas jauns. Aizdomīgi vēstījumi ir tas, ko pētniece ikdienas darbā monitorē, bet, lai aklātu dezinformācijas izplatītāju tīklu, nepieciešams kāds vienojošs elements. Šoreiz viņas uzmanību piesaistīja ieraksta vizuālais noformējums, kas ļoti atgādināja populāro vācu avīzi Frankfurter Allgemeine Zeitung. Par iznīkstošo Vācijas ekonomiku vēstošā Facebook lapa izmantoja šīs avīzes logo, taču nosaukums bija cits. Arī saite pie ieraksta šķita aizdomīga — tā bija gandrīz identiska ar populārā vācu tabloīda Bild mājaslapas adresi un no oriģināla atšķīrās tikai ar dažiem burtiem pēc punkta. Ne pārāk acīgam lietotājam šī nianse var palikt nemanīta, bet šķietamā saistība ar zināmu, reālu mediju vai vismaz familiaritāte vēstījumam liek pievērst tam lielāku uzmanību. Tiesa, uzklikšķinot uz saites, lietotājs nokļūst vietnē, kur lasāma vācu pasaka par suni un viņa saimnieku, kurai sakars gan ar tabloīdu, gan ar sākotnējo vēstījumu nav absolūti nekāds.

Pierādījumus tam, ka atsevišķi ieraksti soctīklos varētu būt daļa no kādas lielākas organizētas dezinformācijas kampaņas, Aleksejeva ieguva, Facebook meklētājā ierakstot tieši šo pašu Bild vietnei līdzīgo hipersaiti. Tā norādīja uz vēl sešām līdzīgām Facebook publikācijām. Visas kā viena vēstīja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas grauj Vācijas ekonomiku un enerģētisko stabilitāti.

Papētot sīkāk katru no lapām, Aleksejeva konstatēja, ka tām visām ir līdzīgi konstruēti nosaukumi un savu prokremlisko ierakstu publicitāti tās mēģina iegūt, pērkot apmaksātas Facebook reklāmas. Tie, kam vācu valoda ir dzimtā, zināja teikt, ka ieraksti ir stilistiski nepareizi un norāda uz to, ka ieraksta tapšanā, iespējams, ticis izmantots automātiskais tulkotājs. Tas signalizēja par ārēju iejaukšanos un ietekmēšanas mēģinājumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu