Trīs iemesli, kāpēc Latvijai vajag savu LNG termināli

Sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveide Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām. Tiesa, šāda situācija novērojama arī citur Eiropā, taču jau kopš pavasara sākuma katra valsts risina to atbilstoši savām nacionālajām interesēm.

Diemžēl to nevar teikt par Latviju. Lai gan tieši Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītu LNG termināļa projektu, radot lētāk milzīgu eksporta potenciālu, tomēr mūsu progress šajā jautājumā notiek gliemeža ātrumā. Sabiedriskajā informācijas telpā ik pa laikam parādās jautājumi gan par projekta ekonomisko pamatojumu, gan ietekmi uz vidi, gan arī nepieciešamo valsts atbalstu. Kopējā atbilde uz visām bažām – Skultes LNG termināļa īstenošana viennozīmīgi ir visas Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēs. Lūk, faktos balstīts pamatojums.

Vajadzīgs valsts finansējums

Brīdī, kad Lietuva gāzes piegāžu drošībā ir investējusi 500 milj. eiro un tikpat turpmākajos desmit gados plāno investēt arī Igaunija un Somija, Latvijas valsts ieguldījums ir apaļa nulle. Mēs esam unikālā situācijā, kad projekta finansējums nāk tikai un vienīgi no privāto investoru puses, neprasot no valdības neko vairāk par vienotu institucionālo un politisko atbalstu enerģētiskās patstāvības realizēšanā. Taču tieši politiskā griba mums tradicionāli ir vājākā vieta, lai virzītu uz priekšu nacionālās intereses.

Šobrīd valdība lēmusi piešķirt “Skulte LNG Terminal” nacionālo interešu objekta statusu, kas ir labs priekšnoteikums projekta sekmīgai īstenošanai. Tomēr šādi infrastruktūras projekti netiek būvēti tukšā vietā.

Eiropā pašlaik notiek vairāku LNG termināļu projektu īstenošana.

Būvniecība vēl nav sākusies, bet par LNG termināļa izmantošanu Brunsbutelē, Vācijā, jau ir noslēgta vienošanās ar enerģētikas milzi “Shell”, Štādes termināli izmantos vācu “EnBW” un “Fluxys”. Termināļus Vilhelmshavenā attīsta un noietu garantēs vācu enerģētikas grandi “Uniper” un “RWE”. Tik tikko darbu sākušo peldošo termināli Emshavenā, Nīderlandē, jau iepriekš bija piekrituši izmantot ne tikai vietējie gāzes tirgotāji, bet arī čehu “CEZ Group”.

Ar Baltijas tirgu lielajām enerģētikas kompānijām ir par maz, tādēļ termināļa būvei ir nepieicešamas vienošanās par sadarbību ar vietējiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem, tostarp ar pašmāju milzi “Latvenergo”. Taču valsts kontrolētā kapitālsabiedrība plāno slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu. Parakstoties uz Lietuvas piedāvātājiem nosacījumiem, “Latvenergo” sniedz līdzīgas garantijas, bet nevis pašmāju, bet kaimiņu risinājumam, turklāt uzņemoties daudz lielākas saistības un jau šobrīd zināmos dabasgāzes apgādes drošības riskus.

Piemēram, Lietuvas partneru piedāvājums vispirms pavasarī, liedzot “Latvenergo” pieeju terminālim nepieciešamajā apjomā, un tagad, liekot parakstīt desmit gadu līgumu, paredz iespēju nodrošināt Latvijai pusi no nepieciešamā patēriņa. Par šādu labvēlību gan būs jāsamaksā 96 milj. eiro, turklāt garantējot piegādes tikai pēc tam, kad tiks apkalpoti Lietuvas, tirgotāji. Otro pusi, bet jau par lielāku summu, mums varētu nodrošināt somi un igauņi, arī tikai no tām jaudām, kas viņiem paliks pāri. Latvijas patērētājiem šī “reģionālā sadarbība” izmaksātu 282 milj. eiro, salīdzinot ar 120 miljoniem, kas būtu jāsamaksā, ja Latviju apgādātu caur Skultes termināli.

Taču Ekonomikas ministrijai šobrīd ir vieglāk lūgt valdībai līdzekļus no neparedzētiem izdevumiem — 247 milj. eiro kārtējo gāzes rezervju iepirkšanai, kas būtībā ir cīnīšanās ar neizlēmības sekām. Piemēram, vasarā bija iespēja iegādāties spot kuģus par 60 eiro/MWh brīdī, kad biržas cena bija virs 100 eiro/MWh. Tas nozīmē, ka varējām ietaupīt 40-50 milj. eiro uz katru kuģi. Tā kā Latvijas gada patēriņš pērn bija 12 kuģi, ietaupījums ir acīmredzams.

Vai šī situācija ir tradicionālā Latvijas politiķu neizlēmība, vai tomēr vēsturiskā “Gazprom” ietekme valdībā, par ko liecina kategoriskā “Latvenergo” nostāja?

Atbilde lai paliek katra paša ziņā, taču skaidrs ir tas, ka par valdības lēmumiem maksās ikviens lietotājs no saviem maciņiem. Šo ietekmi mēs nejutīsim uzreiz — šoruden ir vēlēšanas, tādēļ daļu gāzes cenas kompensēs valdība uz aizdevumu rēķina, bet grūtākās būs nākamā un aiznākamā ziema, kad Eiropā prognozē lielāku gāzes deficītu un vēlēšanas būs jau aiz muguras.

Lētākais un efektīvākais

Uzņēmuma biznesa modelis paredz, ka terminālis pats sašķidrināto gāzi nepirks un nepārdos, bet tikai un vienīgi piedāvās gāzes tirgotājiem un lielajiem patērētājiem infrastruktūras pakalpojumus. Projekta ekonomiskais pamatojums un visi izmaksu aprēķini ir iesniegti gan valdībai, gan “Latvenergo” un ir pieejami izvērtēšanai jau vairākus gadus. Ar pilnu atbildību var teikt, ka “Skulte LNG Terminal” būtu lētākais iespējamais terminālis pasaulē.

Tas nodrošinātu ne tikai zemāko tarifu Baltijā, bet palīdzētu novērst pašlaik vairākus desmitus miljonos mērāmās regazifikācijas un pārvades sastrēgumu izmaksas Latvijas lietotājiem. Finanšu aprēķini un patēriņa tirgus strukūras modeļi rāda, ka terminālis sniegs iespēju samazināt gāzes apgādes izmaksas Latvijā par vairākiem desmitiem miljonu eiro katru gadu, nemaz neskaitot papildu izmaksu ietaupījumus, ko terminālis nodrošinās citu reģiona valstu lietotājiem.

Pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, Latvija vēsturiski ir bijusi gāzes apgādes centrs Baltijas valstīs.

Starpsavienojumu jauda ir pietiekama, lai no Latvijas apgādātu kaimiņvalstis, nevis otrādi. Tāpat Latvijai ir gāzes termoelektrostacijas kā bāzes jaudas ar lielu gāzes patēriņu. Brīdī, kad notiks reģiona elektrotīklu atslēgšana no Krievijas jeb desinhronizācija, “Latvenergo” būtiski palielināsies gāzes patēriņš, un viena TEC būs jādarbina nepārtrauktā režīmā, lai pildītu frekvences nodrošināšanas un karstās rezerves funkcijas visām Baltijas valstīm.

Enerģētiskā neatkarība ir visas Latvijas sabiedrības interesēs, it sevišķi, ja Skultes terminālis būs lētāks par kaimiņu termināļiem. Šī ir lieliska iespēja pārgriezt “nabas saiti” ar Krieviju un beidzot izmantot Inčukalnu savām vajadzībām, nevis lai apkalpotu kaimiņus.

Minimāla ietekme

Balsoties uz citu Eiropas valstu pieredzi Klaipēdā, Barselonā, Zēbrugē Beļģijā, kur līdzīgi termināļi darbojas lielu pilsētu tuvumā, var droši apgalvot, ka Skultes terminālis radīs minimālu ietekmi gan uz vidi, gan apkaimes iedzīvotājiem.

Pirmkārt, termināļa projekts atbilst starptautiskajiem drošības standartiem, un tā darbību sertificēs vadošās nozares sertifikācijas kompānijas. Turklāt tajā plānots izmantot modernākās regazifikācijas tehnoloģijas — “Linde Gas” submerge combustion vaporizers jeb iegremdētā iztvaicētāja tehnoloģiju, kas plaši pielietota Skandināvijas reģionā.

Tā ir drošākā un efektīvākā tehnoloģija līdzīgiem termināļiem mūsu platuma grādos.

Otrkārt, pretēji publiski izskanējušai informācijai, ka izvēlētais regazifikācijas risinājums sildīs jūras ūdeni, notiks tieši pretājais – jūras ūdens tiks atdzesēts nelielā teritorijā ap termināli. Rezultātā tiks panākts būtisks emisiju ietaupījums – 19 % mazāk par Klaipedās un Somijas termināļiem.

Treškārt, terminālis var tikt izvietots tālāk jūrā, lai tas būtu mazāk redzams no krasta, turklāt, tam esot bez dabasgāzes krātuvēm, tas vēl vairāk mazina vides riskus. Tiesa, cauruļvada būvniecības laikā notiks zemes rakšanas darbi, lai tos droši ieguldītu tranšejā, taču Inčukalna apkaimē ir ļoti daudz pazemes cauruļvadu, un cilvēki dzīvo ar tiem jau 50 gadus, nejūtot negatīvu ietekmi.

Turklāt būvniecības laikā netiks skartas kāpas vai apdzīvotas teritorijas, bet meža stigas, lauksamniecības zemes un jūras gultne.

Līdz ar to var droši apgalvot, ka plānotā termināļa atrašanās tālu jūrā un pārdomāts būvniecības projekts samazina jebkādus vides apdraudējumus vai neērtības vietējiem iedzīvotājiem līdz minimumam.

Apkopojot visu iepriekš teikto, Skultes LNG terminālis spēs nodrošināt Latvijas pilnu enerģētisko neatkarību, radot iespēju importēt 100 % dabasgāzes caur savu termināli un no šīs dabasgāzes ražot elektrību, kā arī nodrošināt industriālo patēriņu. Latvijas TEC un HES jauda pilnībā nosedz Latvijas elektrības patēriņu. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu nodrošinās iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai.

Tā mums priekšā paveras iespēja kļūt par Baltijas gāzes apgādes centru.

Tas radīs vairāku desmitu miljonu eksporta ieņēmumu, no kuriem daļa tiks samaksāta nodokļos. Vairākas reizes pieaugs Skultes ostas apgrozījums, kas ostas nodevu veidā palielinās novada ieņēmumus. Nesaskaroties ar pārvades sastrēguma problēmām, termināļa lietotāji varēs beidzot iegādāties dabasgāzi visizdevīgākajos brīžos, kad tirgū cenas ir zemas.

Lēmumu pieņēmējiem LNG termināļa priekšrocības ir zināmas. Tagad ir pēdējais brīdis visām iesaistītajām pusēm beidzot sākt kopīgi strādāt pie valsts energoneatkarības veicināšanas, norobežojoties no priekšvēlēšanu cīņām un politiskas angažētības.

Renārs Miķelsons ir “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors