Alus darītavas Labietis līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš par sevi saka, ka ir drīzāk jūras cilvēks, kurš taisa alu, nevis aldaris, kurš kaito
Alus darītavas Labietis līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš gada siltajos mēnešos Rīgā sastopams tikai dažas dienas nedēļā. Pārējo laiku viņš pavada pie jūras. Pāvilostā un Liepājā, kur saimnieko bāros Miezis un kompānija, bet brīvajā laikā kopā ar bērniem pavada laiku Baltijas jūras viļņos un atzīst, ka viņa sirds pilnībā pieder ūdenim — Pļaviņš jau 20 gadus kaito.
Savulaik ar to arī pelnījis naudu, mācot citus cilvēkus, viņš vadījis savu kaitborda skolu un savā ziņā ir viens no šī sporta veida pamatlicējiem Latvijā. Paralēli arī sērfo un pirms septiņiem gadiem sācis burāt. «Nezinu, kur man tā mīlestība pret ūdeni radās, esmu uzaudzis Rīgā, vecāki nav sērferi, pats kaut kā tajā ceļā esmu aizgājis. Es drīzāk esmu jūras cilvēks, kurš taisa alu, nevis aldaris, kurš pavada laiku jūrā, jo sirds ir jūrā un alum pieder tikai aknas. Ar ūdenssportiem nodarbojos senāk, vairāk sevi tajā atrodu, tas ir veids, kā atpūtināt prātu, tā ir vieta, kur rodas idejas jaunām alus garšām,» viņš atklāj.
Šobrīd visi trīs uzņēmēja bērni ir jau tik lieli, ka arī var piebiedroties tētim, un ūdenssporta prieki tiek nodoti jaunākajai paaudzei. Tieši atvašu iesaistīšanās esot viens no iemesliem, kāpēc viņš pēdējā laikā vairāk sērfo, nevis kaito, jo kaitbords ir tehniski sarežģītāks — jāpārvalda pūķis un trapece, vēja enerģija caur sevi jānovada uz dēļa — daudzi procesi norit vienlaikus.
«Ar sērfošanu viss ir vieglāk — ir dēlis, vilnis, un tu to ķer. Mazāk brīvības, nav tik daudz mainīgo, kas prātā jāapstrādā. Visi bērni uz sērfa dēļa pirmo reizi uzkāpuši piecu gadu vecumā — dažs aktīvāk, dažs mazāk aktīvi. Pirms bērni sasniedza to vecumu, mani vairāk interesēja lielāki, asāki viļņi. Tagad jūtu (kaut gan gribētu to norakstīt uz to, ka vēlos pavadīt laiku kopā ar bērniem), ka izvēlos viļņus, kas piemēroti viņiem, bet varbūt vienkārši kļūstu vecs,» viņš smejas un atklāj, ka fantastiskus viļņus var atrast tepat Latvijas pludmalēs, uz tālām zemēm nemaz nav jābrauc.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.