Pasaule vienā lappusē • IR.lv

Pasaule vienā lappusē

Pasaules tirgi

Pret nesamērīgu peļņu
Eiropas Komisija plāno iekasēt vairāk nekā 140 miljardus eiro no enerģētikas uzņēmumiem, kas 2022. gadā guvuši nesamērīgi lielu peļņu. Šo naudu pēc tam varētu atvēlēt dažādiem atbalsta pasākumiem patērētājiem. Šī ideja vēl jāapspriež Eiropas Savienības dalībvalstīs, un pēc tam jāvienojas par kopēju likumu. Tiek prognozēts, ka no fosilās degvielas uzņēmumiem izdosies iekasēt 25 miljardus, savukārt no zaļās enerģijas ražotājiem — 117 miljardus. Komisija uzskata: tas nav godīgi, ja, piemēram, vēja enerģijas ražotāji tikuši pie iespaidīgas peļņas, jo savu elektrību tagad tirgo par tādu pašu cenu kā tie uzņēmumi, kuri izmanto krietni dārgāko gāzi vai naftu. Ziņu aģentūras Reuters un domnīcas Bruegel aplēses liecina, ka līdz šā gada septembrim 27 Eiropas Savienības valstu valdības dažādiem dzīves dārdzības amortizēšanas atbalsta pasākumiem bija iztērējušas vai apsolījušas atvēlēt 282 miljardus eiro, kas ir 2,3% no kopējā savienības kopprodukta.


Savās rokās
Vācijas valdība pēc būtības nacionalizējusi kompāniju Uniper, kas līdz šim bija lielākā Krievijas gāzes importētāja gan Vācijā, gan arī Eiropā. Jau junijā valdība piekrita piešķirt Uniper glābšanai 15 miljardus eiro, pretī saņemot 30% uzņēmuma akciju, taču tagad par nepilniem astoņiem miljardiem tā palielinājusi savu pārstāvniecību līdz 99%. Par katru akciju samaksāti 1,7 eiro, lai gan šā gada sākumā Uniper akcijas tika tirgotas par 40 eiro. Uniper problēmas sākās, strauji palielinoties Krievijas gāzes cenai, — valdība neatļāva šo sadārdzinājumu automātiski pārcelt uz patērētājiem. Tā rezultātā tikai šā gada pirmajā pusē vien Uniper zaudējumi sasniedza 12 miljardus eiro. Valdība skaidro, ka nākotnē, kad situācija stabilizēsies, savas akcijas tā pārdos. Līdzīgi kā noticis ar Lufthansu. 2020. gadā Berlīne iegādājās 20% lidsabiedrības akciju, lai palīdzētu uzņēmumam pārciest pandēmiju. Taču nesen valdība pārdeva savu daļu, ar šo investīciju nopelnot 760 miljonus eiro.


Milžu cīņa
Biotehnoloģiju firma Moderna iesniegusi prasību tiesā pret farmācijas kompāniju Pfizer un tās partneri BioNTech par patenta pārkāpumiem Covid-19 vakcīnas izstrādē. Moderna «vēlas aizsargāt savu inovatīvo mRNS tehnoloģiju, jo mēs bijām tās pionieri, investējot miljardiem dolāru un reģistrējot savus patentus jau krietnu laiku pirms koronavīrusa pandēmijas», saka uzņēmuma izpilddirektors Stefens Bansels. Pagaidām Moderna nav norādījusi, cik lielu kompensāciju vēlas saņemt. Šo tiesāšanos viņi nevēlējās sākt pandēmijas karstākajā laikā un arī tagad nebloķēs Pfizer/BioNTech vakcīnas pārdošanu nabadzīgajās valstīs, taču vēlas, lai «intelektuālās tiesības tiktu ievērotas attīstītajās valstīs». Pfizer un BioNTech skaidro, ka vakcīnas izstrādē balstījušies tikai uz saviem atklājumiem un šo nostāju gatavi aizstāvēt arī tiesā. Pērn Moderna ar savu Covid-19 vakcīnu visā pasaulē iekasēja 19 miljardus dolāru, savukārt Pfizer — 32 miljardus.

Pārsteigums


Jauna kapitālisma forma?
Dodoties pensijā, jaunu pārsteigumu sagādājis ekscentriskais klinšu kāpējs un amerikāņu miljardieris Ivons Čuniārs (83) — viņš nolēmis nepārdot paša dibināto aktīvās atpūtas apģērbu kompāniju Patagonia, kā arī neatstās to mantojumā diviem bērniem. Tā vietā Patagonia, kuras tirgus vērtība tiek lēsta ap trim miljardiem dolāru, tiek nodota īpaša trasta un bezpeļņas organizācijas pārvaldījumā. Turpmāk visa peļņa (parasti ap 100 miljoniem dolāru gadā) tiks ziedota cīņai pret klimata pārmaiņām un neskartas zemes aizsardzībai visā pasaulē. «Es ceru, ka tas būs labs piemērs jauna kapitālisma formai, kurā viss nebeidzas ar dažiem bagātiem cilvēkiem un daudziem nabadzīgiem,» savu lēmumu komentē Čuniārs, kurš arī līdz šim dāsni atbalstīja dažādus vides aizsardzības projektus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu