Karš Ukrainā. 31. nedēļas galvenie notikumi • IR.lv

Karš Ukrainā. 31. nedēļas galvenie notikumi

Krievu okupantu ieceltais Mariupoles mērs Konstantīns Ivaščenko balso referendumā par pievienošanos Krievijai. Foto — Scanpix

1. Mobilizācija liek bēgt no valsts
Krievijas prezidents Vladimirs Putins TV uzrunā pavēlēja 21. septembrī sākt mobilizāciju karam Ukrainā. Pēc oficiālajiem datiem, iesaukšana skaršot ap 300 000 rezervistu, taču neatkarīgi vērotāji uzskata, ka patiesais iesaukto skaits varētu pārsniegt miljonu. Šī ir pirmā mobilizācija Krievijā kopš Otrā pasaules kara.

Pēc Putina paziņojuma 32 pilsētās izcēlās protesti. Vislielākie nemieri notika Dagestānā.

Pēc Novaja Gazeta apkopotām ziņām, nedēļas laikā no Krievijas aizbēguši ap 260 tūkstošiem iedzīvotāju. Portāls Meduza raksta, ka Kazahstāna kļuvusi par vienu no galvenajām no mobilizācijas bēgošo uzņemšanas valstīm. 20 km gara rinda 26. septembra rītā izveidojās arī pie viena no Gruzijas robežpunktiem. Savukārt Somijā iebraukušo skaits nedēļas laikā palielinājies par 90%.

2. Vārdu kaujas par kodolieročiem
21. septembra runā Putins deva mājienus par kodolieroču pielietošanu, lai aizsargātu Krievijas anektētās teritorijas. Taktisko kodolieroču pielietošana Ukrainā radīs katastrofālas sekas Krievijai, svētdien paziņoja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans. Vašingtona arī privātās sarunās brīdinājusi Krieviju, ka izlēmīgi reaģēs uz šādu ieroču pielietošanu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu