Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre aicina politiķus padomāt, kādu valsti viņi veido, kad rupji vēršas pret žurnālistiem un tiem draud
Ja šis nebūtu raksts, bet gan stāsts, to varētu sākt ar vārdiem: pieredzējusī elektronisko mediju redaktore Anna Platpīre vēl nebija izdzērusi savu brīvdienu brokastu dzērienu un beigusi sarunu par Latvijas politiķu tieksmi noniecināt, iebiedēt medijus, kad jau klāt bija nākamais šāda veida skandāls. Tomēr šis nav stāsts. Tāpēc vajadzīgi fakti.
Dažas dienas pirms World News Day, kas pasaulē tiek atzīmēta 28. septembrī, biju uzaicinājusi LŽA vadītāju, ikdienā LTV kultūras, izklaides, bērnu un jauniešu satura redaktori Annu Platpīri uz brokastīm — šķita svarīgi iezīmēt Latvijas žurnālistu izaicinājumus centienos sabiedrībai sniegt uzticamu informāciju. Vitamīnu vai garšas patikas dēļ kolēģe izvēlējās smiltsērkšķu kokteili, bet arī par sarunas saturu varēja sacīt — skābi. Citiem vārdiem, jāviebjas, jo Latvijas politikas vidē nicīga izturēšanās pret žurnālistiem un draudēšana tiem kļuvusi par jauno normalitāti. Jo sliktāk — tā sākās kā populistu «cīņa pret medijiem», bet nu šo praksi piekopj arī politiķi, no kuriem to gaidītu vismazāk. Kopkorī ar polittehnologiem tādējādi politiķiem var izdoties radīt sabiedrības neuzticēšanos medijiem, lai arī tieši neatkarīgi mediji ir tie, kuri — atšķirībā no politiķiem — spēj sniegt izsvērtu un godprātīgu notiekošā izklāstu.
Kamēr 25. septembrī ar interesi vēroju LTV priekšvēlēšanu diskusiju, ko vadīja Anete Bērtule, Nacionālās apvienības politiķis Aleksandrs Kiršteins tviterī žurnālisti nosauca par politprostitūtu un meli. Saņēmu īsziņu no Annas Platpīres — mūsu saruna bija notikusi pirms divām dienām. «Vilšanās, ka deputāts un deputāta kandidāts atļaujas apvainot, pazemot un apmelot žurnālisti publiski. Nav pirmā reize, kad publiskajā komunikācijā uzbrūk žurnālistiem un ne tikai. Izskatās, ka partijai tas ir pieņemami.»
LŽA nekavējoties uzrakstīja vēstuli Saeimas atbildīgajām personām, lai tās rīkojas un izskata pārkāpumu. Pieredze gan rāda, ka deputāti to dara nelabprāt, visticamāk, tāpēc, ka nevēlas konfliktēt ar kolēģiem un zaudēt viņu atbalstu svarīgos balsojumos. Tādējādi zaudētāji sanāk žurnālisti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.