Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente un SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita dod vienkāršus un efektīvus padomus, kā iedzīvotājiem šosezon samazināt lielos rēķinus
Divi galvenie jautājumi par siltumu, kuri interesē patērētājus drēgnajā rudenī un Krievijas izraisītās enerģētiskās krīzes apstākļos: kā pārlaist šo ziemu nenosalstot un nebankrotējot un kādi risinājumi būtu labi ilgtermiņā — domājot gan par apkures izmaksām, gan veidu, kas bremzētu klimata pārmaiņas jeb sliktāku dzīves kvalitāti mums visiem.
Lai arī saruna ar eksperti Inu Bērziņu-Veitu tika iecerēta par konkrētiem soļiem, kas katram var palīdzēt mierīgāk pārlaist ziemu, viņa pieskaras arī atjaunīgo resursu jautājumam. Pēc darbdienas Salaspilī draudzīgi mājot ar roku Meet platformā, viņa pastāsta, ka šobrīd jau 60% centralizētās siltumapgādes Latvijā pārgājuši uz atjaunīgajiem resursiem. «Tas notiks aizvien vairāk un vairāk,» uzskata Bērziņa-Veita. «Piemēram, Salaspilī šogad tikai 8% ir dabasgāze, gribam vēl samazināt.» Gāze siltumapgādātājiem ir svarīga pīķa brīžos, kad paliek ļoti auksts. Tad vajag piekurināt. «Protams, ir tādas vietas Latvijā, kur kurina tikai ar šķeldu, bet tad atkal nav efektivitātes — mazākā slodzē iekārtas strādā ar zemāku lietderību,» skaidro eksperte.
Vai Latvijai pilnībā būtu jāatsakās no dabasgāzes? «Tai vairs nav jābūt no Krievijas,» uzskata Bērziņa-Veita. «Varbūt varam saglabāt augsto efektivitāti, bet pīķus nosegt ar sašķidrināto gāzi, ko mums piegādā no termināļiem Lietuvā. Turklāt Paldiskos Igaunijā būvēs jaunu. Mums varēs piegādāt no citām valstīm. Iespēja [būt zaļākiem un atteikties no Krievijas dabas resursiem] ir.»
Tieši individuālajās apkures sistēmās, tātad privātmājās, nevis daudzdzīvokļu namos, kā stāsta eksperte, ir grūti panākt augstu lietderības efektivitāti. Statistika par kurināmā izmantošanu liecina, ka 70% iedzīvotāju, kuri mīt blīvi apdzīvotās teritorijās, dzīvesvieta ir pieslēgta pie centralizētās siltumapgādes, un viņi patērē 30% enerģētiskā kurināmā vienību. Un otrādi: 30%, kuri nav pieslēgti pie centralizētās siltumapgādes, patērē 70% vienību. «Kad ieskatās [privātmāju] krāsnīs, sevišķi vecajās, lietderība ir labi ja 40%,» atklāj eksperte. Moderno individuālo gāzes katlu gadījumos lietderība nesasniedz pat 60%. Tāpēc, viņasprāt, viedi būtu domāt, kas notiek ar apkures iekārtām privātmājās, un to, kā māju esam sagatavojuši ziemai. «Tas, kurš kurina māju ar gāzi, redz tikai rēķinu. Viņš nezina, cik daudz siltuma saražojis no saviem x kubikmetriem gāzes — neviens mājās neskaita siltumenerģiju. To, ko nevar saskaitīt, nevar ieekonomēt.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.