Aizvadītais Venēcijas kinofestivāls — par zvaigznēm un kino formu
Šogad apritēja 90 gadu kopš Venēcijas kinofestivāla dzimšanas. Pasaulē vecākais kinofestivāls ir piedzīvojis daudzas turbulences, kuru dēļ dažos gados tas pat nav noticis, tāpēc šārudens festivāls pēc skaita ir 79. Kinosvētki uz atpūtnieku iecienītās Lido salas bez pārlieku strikta hierarhiskā dalījuma un ar atvērtību publikai ir paredzēti ne tikai nozarē strādājošajiem. Kā rāda ceļabiedru pieredze, pēdējā brīdī iespējams nopirkt biļetes uz Mārtina Makdonas konkursa programmā iekļautās melnās komēdijas Inišerinas rēgi (Banshees of Inisherin) pirmizrādi un sēdēt pāris rindas aiz režisora un aktieriem (Kolina Farela un Brendana Glīsona). Farels par savu darbu saņēma festivāla balvu kā labākais aktieris.
Pielaidīgi pret straumētājiem
Atšķirībā no Kannu kinofestivāla noraidošās nostājas pret straumēšanas platformu titāniem Venēcijas festivāla direktors Alberto Barbera ir pielaidīgāks — šogad festivālu atklāja Noa Baumbaha drāma Baltais troksnis (White Noise). Stāsts par amerikāņu vidusmēra ģimenes ikdienu ar aktieriem Ādamu Draiveru un Grētu Gervigu būs skatāms Netflix 30. novembrī. Konkursa programmā izrādīja arī Endrū Dominika režisēto Merilinas Monro biogrāfiju Blondīne (Blonde). Arī tā ir Netflix tapusi filma un būs pieejama no 28. septembra. Šis kinodarbs ir paradoksāla sensacionalizācijas un seksualizācijas paraugstunda. Gandrīz trīs stundas filma urķējas pa zināmākajiem un diskutablākajiem leģendārās aktrises dzīves pavērsieniem. No vienas puses, filma nebeidz uzsvērt šovbiznesa brutalitāti un seksismu; no otras puses, bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem tikpat nežēlīgu pieeju demonstrē gandrīz katrā ainā. Dominika filmā, kuru režisors pats sauc par «meistardarbu» (pieticība daiļo, vai ne?), Merilina Monro jeb Norma Džīna Beikere nereti ir reducēta līdz tam iekāres objektam, kāda viņa bija redzama karjeras sākumā tapušajos kailfoto (tie aktrisi vajāja visu dzīvi). Titullomā kubiešu aktrise Ana de Armasa (atminieties viņu no bondiānas nesenākās filmas Nav laiks mirt!). Ņemot vērā Holivudas apmātību ar savu kinovēsturi, esmu gatava saderēt, ka šo filmu noteikti redzēsim Oskaram izraudzīto darbu pulkā. De Armasas sniegums ir labs, taču to aizēno Dominika problemātiskais redzējums un no amerikāņu rakstnieces Džoisas Kerolas Outsas tāda paša nosaukuma romāna — koša iztēles un faktu mistrojuma — adaptētais scenārijs.
Viss smagums jānes aktierim
Vēl viena filma, kas lielā mērā balstās uz aktierdarbu, ir amerikāņu režisora Darena Aronofska Valis (Whale) ar Brendanu Freizeru galvenajā lomā. Stāsts par vientuļu angļu valodas pasniedzēju, kurš pēc sava partnera nāves ir ļāvies nekontrolētai kompulsīvai ēšanai, uzaudzējot milzīgu lieko svaru, ir būtisks uzrāviens aktiera karjerā, kas apsīka tūkstošgades sākumā. Freizera varonis filmā izstaro vienlīdz lielas cilvēcības un traģisma notis, pakāpeniski skatītājam atklājot to, kā tik bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis. Freizers pirms karjeras lūzuma bieži bija redzams Holivudas izklaides grāvējos. Konstruēta kā luga, kuras sākumā gluži vai tiek uzstādīta «bumba ar laika degli», proti, dramaturģiska premisa tālākajiem nosacījumiem, filma spēj aizkustināt ar pārdomām par vientulību, sarežģītām attiecībām un sabiedrības lomu to veidošanā.
Balansēt uz naža asmens
Šie darbi un vēl arī Toda Fīlda akadēmiskās mūzikas vidē norisošā psiholoģiskā drāma Tár ar Keitu Blanšetu titullomā (viņa saņēma balvu kā labākā aktrise), Lukas Gvadanjīno Bones and All (balva par labāko režiju) kanibālisma stāsts ar Timoteju Šalamē, kā arī Olīvijas Vaildas filma Don’t Worry Darling (kuru pavadīja vulgāri dzeltena publicitātes kampaņa, iesaistot aktierus Florenci Pjū un daudzu pielūgto dziedātāju Hariju Stailzu) arī bija daži no skaļākajiem festivāla notikumiem. Zvaigžņu dēļ šiem darbiem bija svarīga loma festivāla publicitātē (vadošie nozares mediji, piemēram, Variety naski uzņēma stāvovāciju laiku katrā pirmizrādē), taču te iezīmējas būtisks jautājums, uz kuru jāatbild visiem festivāliem un vispirms jau šīs jomas flagmaņiem. Kāds ir to galvenais uzdevums — apkalpot Holivudas iedibināto zvaigžņu sistēmu, kura jau gadsimtu trauc uz priekšu rūkdama, vai tomēr koncentrēt spēkus jaunu talantu izcelšanai?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.