Tradīcija noskaidrot stiprākos ugunsdzēsējus glābējus īpaši veidotās sporta spēlēs nāk no Ziemeļamerikas. «Tur viss tiek darīts, lai pietuvinātu situāciju reālajam darbam,» stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas pārstāvis Kristaps Ansons, kurš kļuvis par pirmo Latvijā veidoto sacīkšu uzvarētāju. Otro vietu izcīnīja Rīgas reģiona pārvaldes 7. daļas ugunsdzēsējs glābējs Tomas Jaunzems, bet trešo — Dobeles daļas komandieris Artūrs Rožkovs.
Distancē glābējiem jāpaveic vairāki uzdevumi. Jākāpj tornī, nesot šļūteņu saini, un tās ritulis jāuzvelk uz torņa augšējās platformas, ar āmuru jāsit pa sliedi, jāvelk ar ūdeni piepildītu šļūteni un visbeidzot jānokļūst līdz finišam, stiepjot gandrīz 90 kilogramus smagu manekenu. «Labs skaities tad, ja tiec zem divām minūtēm,» par to, cik ātri jāpaveic šie uzdevumi, stāsta Kristaps. Bet Jelgavas daļa uzvarējusi arī komandu vērtējumā. «Iepriekš dažādā sastāvā bijām startējuši divās sacensībās Lietuvā,» saka glābējs. Lai trenētos sacensībām, komanda tam veltījusi savu brīvo laiku, tāpēc gandarījums par panākumiem vēl jo lielāks.
Glābšanas dienestā Kristaps strādā 15 gadus. «Mūsu paaudze tā ir audzināta, pa dzīvi cenšamies nemētāties, ja kaut ko vienu izvēlamies, to arī darām.» Pēc pamatskolas beigšanas viņam labs draugs ieteicis apsvērt Saldus tehnikumu — pats gribējis apgūt datorus, bet Kristapu daudz vairāk ieinteresēja iespēja mācīties par ugunsdzēsēju. «Es ar sportu biju uz «tu», domāju — pamēģināšu!» Mācoties gan domājis savu karjeru saistīt ar militāro dienestu, bet pēc pusgada prakses dzimtajā Dobelē darbs iepaticies. Pēc skolas beigšanas vakance bijusi Jelgavas daļā, kur ugunsdzēsējs glābējs strādā joprojām.
Pa šiem gadiem mainījies ir daudz. «Viss ir gājis kā pa amerikāņu kalniņiem. Pirms 15 gadiem strādājām vecā depo ar vecu tehniku,» pasmaida Kristaps. Šobrīd darba apstākļi ir daudz labāki. «Jauna tehnika, jauns aprīkojums un arī domāšana ir mainījusies, profesionalitātes līmenis ir augstāks,» viņš stāsta. Turklāt arī izsaukumu ir mazāk — kādreiz maiņas laikā nācies braukt pat uz trim ugunsgrēkiem, tagad nedēļā varbūt vienu vai diviem. Situāciju mainījuši gan dūmu detektori, kas obligāti jāuzstāda ēkās, gan sabiedrības izglītotība. «Kūlas ugunsgrēki samazinās,» viņš nosaka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.