Režisores Elzas Gaujas traģikomiskā spēlfilma Mamma vēl smaida kinoteātros būs skatāma no 30. septembra. Tikmēr Elza jau uzņēmusi nākamo spēlfilmu un strādā pie diviem jauniem scenārijiem
Vispirms Elzai saslimusi meitiņa, tad arī pati. Temperatūra, nespēks. Bet interviju atlikt uz vēlāku laiku vairs nevaram. Braucu viņai pakaļ uz mājām, vedu runāties uz siltu kafejnīcu. Pa ceļam viņa uzskaita iemeslus, kāpēc šobrīd nedrīkst slimot: jāpabeidz krāsu korekcija filmai Mamma vēl smaida, jāpabeidz topošās filmas Pastkartes no Romas uzņemšana, jāpabeidz darbs pie diviem scenārijiem un jāuzraksta maģistra darbs Kultūras akadēmijas režijas kursā. Abas sākam smieties, ka nabaga maģistra darbs dabiskās atlases kārtā nonācis saraksta pēdējā vietā. «Nav tā, ka neko neesmu sākusi darīt. Patiesībā Mamma vēl smaida ir mana maģistra diplomdarba filma,» precizē Elza. Tā notiek reti, kad studenta kursadarba pieteikums saņem valsts finansējumu un nonāks lielo kinoteātru repertuārā. Ambiciozs ceļa sākums!
Elzai Gaujai ir tikai 29 gadi, bet viņa profesijā gājusi uz priekšu lieliem soļiem. Kultūras akadēmijā ieguvusi bakalaura diplomu kinorežijā un studējusi aktiermākslu. Spēlējusi lomas teātrī Skatuve, Liepājas teātrī un vairākās spēlfilmās. 2019. gadā nominēta Lielajam Kristapam kā labākā aktrise par lomu Andra Gaujas spēlfilmā Nekas mūs neapturēs. Viņas pirmā īsmetrāžas dokumentālā filma Profesors un Gena 2021. gadā tika nominēta Lielajam Kristapam kā labākā īsfilma un studentu filma. Šā gada aprīlī pirmizrādi piedzīvoja Elzas pirmā pilnmetrāžas dokumentālā filma Tikmēr Lucavsalā. Drīz gaidāma viņas pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas pirmizrāde, bet otras uzņemšana jau iegājusi finiša taisnē.
Bērnībā Elza kopā ar mammu piecus gadus dzīvoja Parīzē. Vēlāk daudz skatījās franču kino klasiku un nenoliedz, ka zemapziņas līmenī tā viņu iespaidoja. Ne jau ar mistisku franču šarmu, bet ar cilvēka personību kā katra stāsta centru.
«Mani interesē tikai cilvēks, cilvēku personības un stāsti. Varbūt tāpēc filmas veidoju, iedvesmojoties no reālās dzīves notikumiem, nevis daiļliteratūras,» saka režisore.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.