Anatolijs Pavelko ir vides zinātnieks, organizācijas Vide. Cilvēki. Likums vecākais jurists un arī karavīrs, kurš vēl pirms dažiem mēnešiem sēdēja ierakumos Ukrainas ziemeļos, tolaik ielenktās Čerņihivas pilsētas apkaimē, kad okupantu karaspēks draudēja uzbrukt Kijivai. Šobrīd viņš dienesta pienākumus — jauno kareivju mācīšanu, kuras pārtraukumā man izdodas viņu sazvanīt — cenšas apvienot ar savas galvenās profesijas pienākumu pildīšanu. «Kara sākumā aizgāju armijā brīvprātīgi, tāpēc man ir vieglāk dabūt no armijas brīvu laiku,» viņš paskaidro. Tajā viņš kopā ar citiem aktīvistiem vāc un dokumentē pierādījumus par okupantu nodarīto postu videi, lai pēc karadarbības beigām sūdzētu Krieviju starptautiskajā tiesā, pieprasot reparācijas par zaudētajām vides vērtībām.
«Krievijas izraisītais karš nodara milzīgus postījumus videi. Karadarbības zonā viss paliek netīrs. Zeme pēc apšaudēm paliek piesārņota ar smagajiem metāliem un ķimikālijām. Tāpat pēc artilērijas apšaudēm ik dienu Ukrainā sākas vairāki desmiti jaunu meža ugunsgrēku, nodeg milzīgas platības, un tās ir tikai dažas no problēmām, kuras cenšamies apzināt. Mūsu uzdevums ir to visu fiksēt, lai vēlāk varētu aprēķināt zaudējumus naudas izteiksmē.»
Situāciju sarežģī arī tas, ka Ukrainas zinātnieki, protams, nevar strādāt teritorijās, kas šobrīd ir okupētas. Ukrainas austrumi un dienvidi, kur atrodas okupācijas karaspēks un notiek aktīva karadarbība, ir visvairāk industrializētie valsts reģioni. Piesārņojums vidē tur nonāk arī no nopostītajiem naftas produktu pārstrādes un citiem uzņēmumiem. Milzīga problēma ir nestrādājošās ogļu ieguves šahtas, kurās krājas ūdens. Apmēram 80% no tām ir pārplūdušas ar piesārņotu ūdeni, kas nonāk gruntsūdeņos. Turklāt valsts austrumos un dienvidos jau tāpat ir problēmas ar ūdeni, stāsta Anatolijs, bet tagad karadarbības laikā ir iznīcināti daudzi ūdens attīrīšanas uzņēmumi, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.
«Mēs esam izanalizējuši starptautisko tiesu praksi pēdējo 30 gadu laikā. Šādu precedentu nav daudz, taču, piemēram, Āfrikā, kur ir notikuši kari, valstis ir sūdzējušas cita citu tiesā par videi nodarīto kaitējumu,» stāsta jurists. «Un lielākoties šie iesniegumi ir veiksmīgi, un prasības apmierinātas. Tajos, kas nav bijuši veiksmīgi, trūcis labi savāktu pierādījumu. Mēs nevaram šobrīd runāt par konkrētām summām, ko centīsimies prasīt, jo ik dienu rodas jauni postījumi, bet runa, protams, ir par miljardiem.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.