Ar pretuzbrukumu Ukraina cenšas nodrošināt militāro un finansiālo aizmuguri
Ziņas no Ukrainas vēsta, ka pirmdien sācies ilgi gaidītais pretuzbrukums ar mērķi padzīt krievus no Harkivas. Lai gan Ukrainas ģenerālštābs pagaidām klusē un soctīklos izskan aicinājumi nedalīties ar informāciju par kaujas operācijām, jo tas var palīdzēt ienaidniekam, gan Rietumu mediji, gan prokrieviski blogeri jau ziņo, ka ukraiņu spēki vairākās vietās pārrāvuši krievu pirmās aizsardzības līnijas un ieņēmuši kādas apdzīvotas vietas. The Economist zina teikt, ka ukraiņi pirmo reizi sākuši lietot HIMARS raķešu artilēriju ne tikai komandcentru un munīcijas noliktavu iznīcināšanai, bet arī taktiskās operācijās tieši frontē. Vērtīgo lādiņu izmantošana vietēju uzbrukumu atbalstam liecina par jaunām prioritātēm. Taču arī frontes aizmugurē uz tiltiem un krievu piegādēm turpina krist ukraiņu raķetes, un aizvien aktīvāk darbojas ukraiņu partizānu vienības. Svētdien savās mājās atrasts miris kolaborants, okupētā Hersonas apgabala administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Kovaļovs.
Tomēr nebūtu pareizi cerēt, ka tūlīt tūlīt krievi tiks sagrauti un karš būs uzvarēts. Lai gan Ukrainas prezidenta Zelenska padomnieks Arestovičs nav nekāds neatkarīgais analītiķis un viņa paziņojumi jāvērtē caur, pieklājīgi sakot, «stratēģisko komunikāciju» prizmu, viņa rakstītajā par šo jautājumu ir vērts ieklausīties. «Šodien sākās dienvidu atbrīvošanas no Krievijas okupantu aktīvā daļa. Tā ir plānveidīga, lēna operācija,» viņš pirmdien rakstīja savā Telegram kanālā. «Daudziem gribētos masveidīgu uzbrukumu ar ziņām, ka mūsu karavīri katru stundu ieņem pa apdzīvotai vietai. Taču mēs tā nekarojam. Un vēl arī līdzekļi ir ierobežoti.»
Pēdējais teikums ir būtisks. Ukraiņi kopš jūlija sākuma, kad bija spiesti pamest Luhanskas apgabala Lisičanskas pilsētu, ir ļoti veiksmīgi ar HIMARS palīdzību apturējuši krievu ofensīvu visā frontes līnijā un ar mērķētiem triecieniem pa komandstruktūrām un loģistikas punktiem vājinājuši okupantu spējas pretoties dienvidos. Tomēr visa mums zināmā informācija liecina, ka grandiozai ofensīvai Ukrainai vēl aizvien pietrūkst nepieciešamo spēku — bruņutehnikas, aviācijas un, iespējams, arī cilvēku. Tādai operācijai esot vajadzīgs trīskāršs uzbrucēju pārsvars pār aizstāvjiem, bet Krievija pēdējā laikā nozīmīgi palielinājusi savu kaujas vienību skaitu dienvidos, un Ukrainas jauniesauktie karavīri varētu vēl nebūt gatavi pilnvērtīgi piedalīties sarežģītā ofensīvā.
Tiesa, līdzīgos apstākļos Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās panākt krievu atkāpšanos no Kijivas, Čerņihivas un Sumiem. Bez liela daudzuma aviācijas vai bruņutehnikas, bet ar Bayraktar droniem, Stinger pretgaisa raķetēm un Javelin un citiem prettanku ieročiem mērķtiecīgi veikti uzbrukumi piegādes ceļiem atstāja krievu priekšējās pozīcijas bez munīcijas, degvielas un provianta un piespieda «uzvarētāju armiju» atkāpties aiz Baltkrievijas robežas — dažuprāt, vienīgā Krievijas bruņoto spēku veiksmīgā operācija visā kara laikā. Vairāk nekā 20 000 krievu karavīru Dņepras rietumkrastā var potenciāli nonākt līdzīgā situācijā, jo jau tagad triecieni pa tiltiem ļoti apgrūtina viņu pārapgādi. Taču jāšaubās, vai Krievijas prezidents Putins būtu gatavs piekrist jebkādai organizētai atkāpšanās operācijai, jo viņš nevar atļauties tik pazemojošu zaudējumu. Savukārt Hersonas frontes sabrukums nav neiespējams, tomēr uz to paļauties nevar, un krievi darīs visu, lai to novērstu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.