Glābt Kijivu no Krievzemes • IR.lv

Glābt Kijivu no Krievzemes

Ilustrācija — Pexels
Māra Poļakova, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4

Impērijas propaganda dzīvu uzturēja sev svarīgu apzīmējumu

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no aprīļa vidus trīs mēnešus bija apskatāma krājuma izlase Kijivas Krievzeme. Київська Русь. Izlases veidotāji raksta: «Kijivas Krievzemes vēsture pēdējo gadu laikā un pašreizējā Krievijas īstenotajā agresīvajā karā pret Ukrainu ir viens no spilgtākajiem propagandas un vēstures falsificēšanas piemēriem, kas tiek izmantots, lai idealizētu Krievijas «seno un spožo» pagātni un pamatotu uzskatu, ka Ukraina nav valsts, bet tikai Krievijas vēsturiskā daļa.» Tomēr nez vai šis LNB veikums būs palīdzējis gadsimtiem ilgo Krievijas propagandu atspēkot: nosaukumā kārtējo reizi līdzās redzami vārdi «Kijiva» un «krievu zeme» it kā tie būtu kaut kā saistīti.

Valsts ar nosaukumu «Kijivas Krievzeme» nekad nav pastāvējusi, apzīmējumu Киевская Русь 19. gadsimtā izgudroja krievu vēsturnieki. Tomēr cīņa par tiesībām saukties par Русь leģitīmajiem mantiniekiem notiek jau vismaz 250 gadus, liekot lietā gan drukāto vārdu, gan arī šāviņus.

9.—13. gadsimtā vārds Русь lietots divās nozīmēs: kā apzīmējums politiskai kopienai, kas Dņipras vidustecē 8.—9. gadsimtu mijā bija izveidojusies ap kņaza Kija pēcteču dibināto pilsētu (Kijivu), un kā apzīmējums politiskai savienībai, kas aptvēra austrumslāvu ciltis, kuras sākotnēji bija pakļautas Kijivai un pēc tam atradās tās ietekmes zonā. Ziedu laikos šīs savienības teritorija bija ap 800 tūkstošiem kvadrātkilometru. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu