Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4
Par prūšu un lībiešu valodām sarunājas Valts Ernštreits un Valdis Muktupāvels
Valdis Muktupāvels ir etnomuzikologs, mākslas zinātņu doktors, LU profesors, LZA īstenais loceklis. Pētnieciskās intereses — Latvijas un Baltijas tradicionālās un mūsdienu mūzikas kultūras jautājumi, tradīcijas un to pārmaiņas, skaņu ainavas semantiskā interpretācija, kultūra un identitāte. Grāmatu Kokles un koklēšana Latvijā (2013), Tautas mūzikas instrumenti Latvijā (2018) un zinātnisku rakstu autors.
Valts Ernštreits ir lībiešu izcelsmes valodnieks un literāts, LU Lībiešu institūta vadītājs. Galvenās pētniecības intereses — lībiešu rakstu valoda un gramatika, vārdnīcu un digitālo humanitāro zinātņu resursu veidošana. Viens no lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcas (2012) sastādītājiem un igauņu-latviešu vārdnīcas (2015) redaktors un sastādītājs. Sastādījis un atdzejojis virkni izdevumu lībiešu valodā, to skaitā lībiešu mūsdienu dzejnieku krājumus Trillium (2017) un Triliums 2.0 (2021).
Valts Ernštreits. Kad īsti var teikt, ka valoda ir mirusi? Valoda ir mirusi tajā brīdī, kad kopiena pati no valodas atsakās. Tad apstājas gan valodas, gan kultūras attīstība. Un valoda nonāk fiksētā nesēja statusā, tomēr tas nenozīmē, ka tā nevar atkal atdzīvoties. Tam ir ļoti labs piemērs, veiksmīgākais Eiropā — korniešu valodas gadījums. No jauna parādījās dzīvie nesēji, un šobrīd tajā runā 200—600 cilvēku atkarībā no tā, ko saprot ar valodas runātāju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.