Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 4
Ar Māri Salēju sarunājas Ingmāra Balode
Māris Salējs ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis, ieguvis doktora grādu literatūrzinātnē. Piecu dzejas krājumu autors. Par otrā dzejoļu krājuma Mana politika manuskriptu saņēmis Annas Dagdas fonda balvu (2001), bet krājums Kā pirms pērkona saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju (2016). Monogrāfija par Uldi Bērziņu ieguvusi īpašo Latvijas Literatūras gada balvu (2011). Apbalvots ar Polijas Kultūras ministrijas ordeni Par nopelniem Polijas kultūras labā (2009).
Ingmāra Balode ir latviešu dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Publicējusi trīs dzejoļu krājumus, jaunākais — Dzejoļi pēc mūsu ēras (2020). Tulko un atdzejo no poļu valodas.
Māris Salējs pieder pie tiem dzejniekiem, kuri atdzejo, nodarbojas ar laikabiedru vai pagātnes autoru piemiņas saglabāšanu, kad viņiem pašiem šis pienākums vairs nav pa spēkam, atbalsta kolēģus ar padomu, rediģē, reizumis recenzē, pēta un raksta pats. Manai paaudzei, atļaušos vispārināt, šķiet jau pilnīgi ierasta lieta, ka mums tepat ir dzejnieki, kuri strādā ar smalkiem latviešu valodas audekliem un vēl arī no oriģinālvalodas atdzejo gan dažādu kaimiņzemju kultūru pērnā gadsimta avangarda, gan šī laika autorus, lai kādos pazīmju un nozīmju rāmjos tos grasītos ielikt Laiks, kā arī pagūst — tiesa gan, ne visi — nodarboties ar visu iepriekš minēto un vēl citām lietām un aizrautībām. Mācās valodas, ir prasīgi pret sevi, ir uzmanīgi pret tekstu un pat pret cilvēkiem. Apzinoties, ka šī «ierastā lieta» ir dāvana, arī šī saruna ar Māri Salēju, ar kuru sadarbības ceļi krustojušies gan dzejā un atdzejā, gan redaktūrās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.