Šovasar Eiropu piemeklējis ekstremāls karstuma vilnis, kamēr Latvija dabūja tikai mazu gabaliņu šīs svelmes. Klimatologs Edgars Maļinovskis skaidro, kā rodas šie karstuma viļņi un kādas ir klimata prognozes Latvijai turpmākajā simtgadē
Kamēr Latvijā šovasar valdījis lietains miers ar dažām karstākām vasaras nedēļām kā patīkamu atelpu starp frustrējoša vēsuma periodiem, citviet Eiropā gājis varen karsti. Mēs pat mazliet esam apvainojušies — atkal jau lielais karstums pagājis garām! Pat Nīderlandē un Dānijā visi laimīgi cepas, bet mēs staigājam džemperos! Jājautā, ko mēs īsti gaidām.
Vidusjūras reģionā un Centrāleiropā aizvadītajās nedēļās tā bijusi neatņemama ikdienas sastāvdaļa: nebeidzami glābšanas dienestu atgādinājumi par drošu palikšanu vēsās telpās un īpašu piesardzību visvairāk apdraudētajiem — senioriem, mazuļiem un sirds slimniekiem. Taču piesardzība nepalīdzēja tūkstošiem cilvēku, jo jūlija lielais karstuma vilnis tikai Spānijā un Portugālē vien prasīja 1700 upuru. Spānijā, Portugālē un Francijā plosījās ugunsgrēki tūkstošiem hektāru platībā, izpostot ne tikai lauksaimniecības zemes un vīna dārzus, bet arī aizsargājamus mežus un nozīmīgus biotopus. Savukārt Itālijā karstums piemeta pēdējo pagali 200 dienu garumā ieilgušajam sausumam, izraisot upju un ezeru izžūšanu. Tik zems ūdens līmenis Itālijas lielajās upēs nav pieredzēts 70 gadus. Piecos reģionos izsludināts ārkārtas stāvoklis: ja tiksi pieķerts lietojam ūdeni dārza laistīšanai, baseina uzpildīšanai vai auto mazgāšanai, tevi gaida bargs naudas sods. Bergamo provincē naktīs pilsētas ūdensvads tiek pilnībā noslēgts.
Lielbritānijā šovasar sasniegts nebijis karstuma rekords — plus 40 grādu. Jūlija sākumā ekstremāls karstums valdīja arī Somijas ziemeļos, Lapzemē. Ziemeļbriežu ganāmpulki krita kā dihlofosu ieelpojušas mušas. Viņi mira no sirds apstāšanās, jo dzīvnieku organisms nespēja pielāgoties tādam karstumam. Lapzemes arktiskajos ezeros zivis uzpeldēja ar vēderiem uz augšu, varēja tās zvejot jau «vārītas».
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis salīdzina šī gada karstuma vilni ar iepriekš novērotajiem. Šīs vasaras karstuma rekordi varbūt izceļas ar maksimālajām temperatūrām atsevišķās Eiropas valstīs, bet ne posta ziņā — 2003. gada karstuma vilnī kopumā Eiropā nomira 72 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā Francijā 15 tūkstoši. Pietrūka vietas morgos, tika ierīkoti mobilie refrižeratori. «Ar karstuma viļņiem ir tā — tiek reģistrēta kāda maksimālā gaisa temperatūra, kas kļūst par sensāciju, bet tā ilgst vienu vai trīs dienas. Taču ir citi karstuma viļņi, kas nesasniedz rekordus, bet velkas nedēļām ilgi un nodara lielākus postījumus gan dabai, gan cilvēku veselībai. Noturīgie karstuma viļņi ir bīstamāki.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.